Vidusskolēniem iespēja pieteikties apmaiņas mācību programmām ārvalstīs

Publicēts Atstāt komentāruPublicēts Jaunumi

Brazīlija, Francija, Japāna, ASV, Itālija – pasaules valstis, kurās vidusskolēniem ir iespēja mācīties bezpeļņas brīvprātīgo organizācijas „„AFS Latvija” Starpkultūru programmas” ietvaros. Šajās valstīs semestra programmu mācības sāksies jau 2018. gada janvārī un februārī, līdz ar to aktīvākā pieteikšanās norisinās tieši augustā un septembrī. Ikviens vidusskolēns ir aicināts nepalaist garām un izmantot „AFS Latvija” sniegto iespēju mācīties kādā no šīm pasaules valstīm.

„AFS Latvija” mācību programmas paredzētas vidusskolēniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Lai pieteiktos, kandidātiem jāaizpilda pieteikuma anketa www.afs.lv mājaslapā, norādot valsti, kurā vēlētos mācīties, vai arī jāsazinās ar „AFS Latvija” darbiniekiem. Pieteikties mācībām uz ASV un Itāliju iespējams līdz 25. augustam, uz Brazīliju un Franciju – līdz 8. septembrim, savukārt uz Japānu līdz 1. oktobrim.

Būtiski, ka tie vidusskolēni, kuri labprāt mācību apmaiņas laiku pavadītu Japānā, var pieteikties arī daļējai stipendijai mācībām Japānā 2017./2018. mācību gadam. Jāuzsver gan, ka pieteikties Japānas stipendijai ir iespējams tikai līdz šī gada 15. augustam, aizpildot pieteikuma anketu mājas lapā www.afs.lv.

„AFS Latvija” Organizācijas atbalsta koordinatore Vineta Līduma uzsver, ka mācības ārzemēs vidusskolēniem ir īpaši nozīmīgas. „Starpkultūru apmaiņas programmas vidusskolēniem sniedz neatsveramu dzīves pieredzi. Skolēni iemācās jaunas valodas zināšanas, iepazīst citu tautu kultūras, iegūst draugus no visas pasaules. Tā ir pieredze, kas paliek atmiņā visas dzīves laikā,” pārliecināta V.Līduma. Viņa arī uzsver, ka skolēni, kas devušies apmaiņas programmās, kļūst aktīvāki sabiedriskajā dzīvē, iesaistās brīvprātīgajā darbā. To pierāda organizācijas prakse, ka lielākā daļa skolēni, kas atgriezušies no mācībām ārzemēs, paliek organizācijā, lai iedvesmotu savus vienaudžus.

Starpkultūru apmaiņas programmās dalībnieku galvenais uzdevums un mērķis ir iemācīties adaptēties svešā vidē, iemācīties pieņemt citus cilvēkus. Lai kvalitatīvi adaptētos jaunajā vidē, skolēnam jāzina angļu valoda sarunvalodas līmenī, vēlams, lai skolēns būtu zinātkārs, pielāgoties un adaptēties spējīgs, pilns iniciatīvas.

Plašāka informācija par programmām, to izmaksām un termiņiem pieejama „AFS Latvija” mājas lapā.

„AFS” ir viena no lielākajām brīvprātīgo organizācijām, kuras darbību nodrošina tūkstošiem brīvprātīgo visā pasaulē. Tie ir cilvēki, kurus saista kopīgas vērtības un pārliecība, ka, personīgi iepazīstot citas kultūras, ir iespējams padarīt pasauli mierpilnāku.

Papildu informācija: „AFS Latvija” Starpkultūru programmas. Tālrunis: 67280646. E-pasts: zane.ievina@afs.org

Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 65324570
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv

2016./2017. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti!

Publicēts Atstāt komentāruPublicēts Jaunumi

Centralizēto eksāmenu latviešu valodā kārtoja 52 ģimnāzisti. Kopvērtējumā 80% un vairāk ir ieguvuši 14 (26,9%) audzēkņi – Brigita Lazdāne (94%); Alise Lutinska (92%); Santa Jukša (91%); Beāte Pastare (89%); Linda Vucāne (89%); Ilze Egle (88%); Kristiāna Jaudzema (86%); Linda Madelāne (85%); Kristiāna Skutele (85%); Ausma Dzerkale (84%); Sindija Tulinska (82%); Anastasija Isajeva (82%); Laura Voitiņa (82%); Kristīne Kasicka (81%).
Centralizēto eksāmenu matemātikā kārtoja 52 ģimnāzisti. Kopvērtējumā 80% un vairāk ir ieguvuši 6 (11,5%) audzēkņi – Laura Buka (98%); Ausma Dzerkale (90%); Kristiāna Skutele (89%); Matīss Dambītis (85%); Anastasija Isajeva (85%); Ilze Egle (81%).
Centralizēto eksāmenu angļu valodā kārtoja 39 ģimnāzisti. Kopvērtējumā 80% un vairāk ir ieguvuši 9 (23,1%) audzēkņi – Matīss Dambītis (94%); Anastasija Isajeva (94%); Ausma Dzerkale (93%); Laura Buka (91%); Brigita Lazdāne (90 %); Sindija Tulinska (85%); Linda Madelāne (83%); Agnese Ciša (80%); Rūdis Skutelis (80%).
Centralizēto eksāmenu krievu valodā kārtoja 22 ģimnāzisti. Kopvērtējumā 80% un vairāk ir ieguvuši 6 (27,3%) audzēkņi – Nadežda Afanasjeva (89%); Kristīne Kasicka (86%); Katrīna Svaļba (84%); Kirils Romanovskis (83%); Sindija Tulinska (82%); Rihards Gribusts (81%).
Centralizēto eksāmenu bioloģijā kārtoja 9 ģimnāzisti. Labākos vērtējumus ir ieguvuši – Ilze Egle (88%); Alise Lutinska (88%); Ausma Dzerkale (86%); Daiga Grīga (81%).
Centralizēto eksāmenu fizikā kārtoja 7 ģimnāzisti. Labāko vērtējumu ir ieguvusi Laura Buka (90%).
Centralizēto eksāmenu ķīmijā kārtoja 5 ģimnāzisti. Labākos vērtējumus ir ieguvuši – Kristiāna Skutele (92%); Ausma Dzerkale (87%); Anastasija Isajeva (81%).
Centralizēto eksāmenu vēsturē kārtoja 5 ģimnāzisti. Labākos vērtējumus ir ieguvuši –Santa Jukša (83%); Laura Voitiņa (81%).

Ineta Ivanova, PVĢ direktores vietniece mācību darbā

Metodiskā diena “Kā dzīvosim un strādāsim turpmāk?”

Publicēts Atstāt komentāruPublicēts Jaunumi

30. maijā JEPVĢ pedagogi metodiskajā dienā izvērtēja 2016./2017. m.g. paveikto un aktualizēja informāciju par svarīgākajām norisēm izglītības jomā šajā laika posmā, piemēram, par Brīvprātīgā skolu tīkla kompetenču pieejas sekmīgai īstenošanai izveidi, par pedagogu savstarpējās sadarbības nozīmīgumu un ieguvumiem. Tika analizēti ģimnāzijas audzēkņu anketēšanas rezultāti un daudzveidīgās darba formās meklēti iespējamie risinājumi, lai uzlabotu darbu ģimnāzijā nākamajā mācību gadā un turpmāk. Paldies direktores vietniekam Jurim Ertam un psiholoģei Ilzei Čamanei par uzstāšanos ar aktuālu sagatavoto tēmu un visiem pedagogiem par ieinteresētību, aktivitāti un atbalstu ceļā uz pozitīvām pārmaiņām!

Anita Lazdāne, direktores vietniece metodiskajā darbā

Mācību gada noslēgums ģimnāzijā

Publicēts Atstāt komentāruPublicēts Jaunumi

Kopā ar pieneņu pūkām ir aizsteidzies kārtējais mācību gads, aiznesdams līdzi gan izdarītus, gan nepabeigtus darbus un darbiņus. 31. maijā plkst.9.00 ģimnāzisti un pedagogi pucējās aktu zālē, lai vēl mirkli būtu kopā pirms vasaras brīvdienām. Šogad pasākumam bija divas daļas – pirmajā kursi ceļoja pa sagatavotām stacijām, kurās vajadzēja pildīt dažādus uzdevumus, pēc tam pulcējās atkal zālē. Visus šajā svētku dienā uzrunāja direktore Ligita Pauniņa, tika sveikti zinošākie, čaklākie, aktīvākie un sportiskākie ģimnāzisti. Direktores vietnieks informātikas jomā Juris Erts pasniedza pateicības aktīvākajiem Robotikas kluba dalībniekiem. Preiļu novada bērnu un jauniešu centra organizētajā konkursā “Audzinātājs – 2017” nominācija ‘’Labākā klases fotogrāfija’’ tika piešķirta ģimnāzijas 11.V klasei (audzinātāja Natālija Pīzele), kurai tika pasniegts diploms, savukārt 11.DK klases audzinātāja Katrīna Tarasova saņēma atzinību šajā konkursā. Pēc pasākuma notika klases stundas, un tad visi šķīrāmies, lai atkal satiktos 1. septembrī! Jaukas, interesantas, aizraujošas vasaras brīvdienas!

Ingūna Patmalniece, direktores vietniece audzināšanas darbā

Par “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu” kļūst Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija

Publicēts Atstāt komentāruPublicēts Jaunumi

Par ‘Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolām’ Latvijā pasludina 23 izglītības iestādes (publikācija delfi.lv, 2017.05.26.)

Piektdien, 26.maijā Rīgā, Eiropas mājā, notika pirmais “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu” izlaidums, kuru “absolvēja” 23 skolas no dažādām Latvijas pilsētām. Starp tām bijām arī mēs, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija. Pasākumā skolu pārstāvēja audzēkņi Anete Haritonova, Kristīne Gaiziņa un Miks Babris, skolotājas  Anna Verza un Ināra Krusta.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele programmu absolvējušajām skolām pasniedza “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas” goda zīmes un pateicās par ieguldīto darbu, kā arī vēlēja turpināt iesākto iepazīstinot sabiedrību ar Eiropas Parlamenta darbību un aicinot līdzdarboties. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka līdzdarbošanās ir viena no kompetencēm, kas jāattīsta jaunatnei.

Pēc svinīgās daļas skolēni un skolotāji strādāja grupās, kur dalījās pieredzē par paveikto darbu. Tā tika iegūtas daudzas jaunas idejas, lai varētu turpināt iesākto un piesaistīt  vēstnieku grupai jaunus biedrus. Goda zīmes iegūšana uzliek skolai pienākumu  turpināt programmu, kuras mērķis ir jauniešos veicināt apziņu par sevi kā nozīmīgu Eiropas Savienības daļu, rosināt izpratni par sabiedrībā notiekošo un motivēt līdzdarboties, jo mēs katrs esam atbildīgs par pasauli, kurā dzīvojam. Tikai kopīgi darbojoties mēs varam īstenot daudzus projektus un veidot labāku dzīvi nākotnē.

Sagatavoja Ināra Krusta