Erasmus+ DIGI–CUL

JEPVĢ Erasmus+ projekta “Digitālais interkulturālisms” (DIGI – CUL) dalībnieku mobilitāte GRIEĶIJĀ (5. – 11.11.2023)

Svētdienas rīts ir vislabākais laiks, lai satiktos un dotos kopīgā piedzīvojumā jeb JEPVĢ Erasmus+ projekta “DIG-CUL’ mobilitātē uz projekta partnerības skolu Atēnās (Grieķija).
No Latvijas rudens drēgnuma pēc trīs stundu lidojuma nokļuvām Grieķijas saulainumā un siltumā. JEPVĢ 12.kl. jaunieši: Matīss Bečs, Dairis Reliņš, Markuss Martinkus, Ralfs Romanovs bija gatavi iepazīt nezināmo valsti Grieķiju un prezentēt savu dzimto Latviju.
Atēnas mūs sagaidīja ar dabas krāšņumu, arhitektūras senatni un cildenumu, un cilvēku viesmīlību. Pirmais iespaids palika neaizmirstams un nemainījās nedēļas garumā – te ir skaisti un labi!
Pirmā tikšanās ar pārējiem mobilitātes dalībniekiem svētdienas vakarā bija Atēnu 1. profesionālajā licejā (1 EPAL ATHINAS). Satikās jaunieši un skolotāji no Latvijas, Horvātijas, Maltas, Turcijas un Grieķijas. Elegantos JEPVĢ jauniešus ievēroja viņu etiķetes un kultūras dēļ, kā arī tika pamanītas viņu labās angļu valodas prasmes komunikācijā. Vizītes turpinājumā iepazinām skolas laboratorijas un profesionālās izglītības iespējas.
Šīs vizītes tēma bija “Ielu kultūra”. Simboliski sākām ar Akropoles apmeklējumu gida pavadībā. Tā atrodas kalnainā atsegumā virs Atēnām. Izbaudījām sajūtu – būt Akropoles tuvumā, būt kopā ar citu valstu pārstāvjiem, un just, kā virs galvas plīvo Grieķijas zilibaltais karogs, kas simbolizē debesis un jūru, mākoņus un viļņus. Interesanti fakti mijās ar pašu vērojumiem un zināšanām. Jutāmies lepni, jo skolotāja Anna zinoši bija izvēlējusies viesnīcu Akropoles tuvumā, tās cēlums mūs pavadīja visas gaitās un bija kā bāka.
Jaunajā Akropoles muzejā un Grieķijas Nacionālajā arheoloģijas muzejā, kur modernos apartamentos izstādīta Grieķijas vēsture, gides pavadībā iepazinām jaunus aspektus par valsts vēsturi, tēlniecību, sadzīvi un, protams, mitoloģiju. Turklāt arī metro stacijās Akropole un Monastiraki ir īsts pazemes muzejs, kur izstādīti arheoloģiski atradumi.
Erasmus+ projektā tiek realizētas dažādas meistarklases skolēniem. Turcijas Drāmas teātra pedagogi skolēniem vadīja meistarklasi Akropoles pakājē, vietā, kur 6.gs. p.m.ē. kārts demokrātijas šūpulis, meistarklases tēma – demokrātisku lēmumu pieņemšana – veicināja skolēnu sadarbību. Skolā komandu darbā jaunieši iepazina katras valsts kultūras autoritātes dažādās jomās pēc mājās sagatavotajām prezentācijām par slaveniem cilvēkiem, kurā zīmīgi, ka JEPVĢ skolēni pieminēja arī Jāni Eglīti. Prezentējot savu skolu, ģimnāzisti pēc sagatavotā video izpelnījās aplausus.
Ekskursija ar divstāvu autobusiem (“Hop on – hop off”) ir ērts veids, kā audiogida pavadībā iepazīties ar Atēnas ievērojamākajām vietām – vecpilsētas ielām, redzēt interesantus vēsturiskus un mūsdienīgus objektus, redzēt pilsētu ikdienā arī Pirejas un piekrastes apkārtnē.
Noskatījāmies prezidenta goda sardzes maiņu pie Grieķijas parlamenta ēkas, apmeklējām Nacionālo dārzu, kas bija pazīstams ar nosaukumu “Karaliskie dārzi”, baudot faunas un floras daudzveidību.
Bija iespēja izjust Panatinaiko stadiona baltā marmora un senatnes varenību, būt tur, kur notika pirmās mūsdienu olimpiskās spēles, redzēt Olimpisko spēļu atribūtus. Te Matīss tika pārsteigts un sumināts dzimšanas dienā. Katras valsts pārstāvji nodziedāja sveicienu atbilstoši savām tradīcijām.
Izbraucieni ārpus Atēnām vainagojās ne tikai ar vēstures un kultūras iepazīšanu, bet arī ar nacionālo ēdienu baudīšanu un peldēšanos jūrā.  Neaizmirstami jauniešiem paliks kalni Mikēnās un to varenība, Korintas kanāls, Lauvas vārti, Agamemnona kapenes, Lavrio pilsēta, Poseidona templis Sounion zemesragā Egejas jūras krastā, Nafplionas pludmale un vecpilsēta, skati no augstuma, skati uz jūru un pilsētu.
Prezentāciju ietvaros par valsts ielu kultūru jaunieši ne tikai prezentēja savu valsti, bet arī Grieķijas pedagogs lika aizdomāties par jēdziena plašo skanējumu.  Mūsdienās Atēnas ir rosīga un moderna pilsēta ar skaistu vecpilsētu un dzīvīgiem laukumiem. Atmiņā paliks neskaitāmie tirdziņi, tradicionālie izstrādājumi, mūzikas skaņas, olīvu un mandarīnu koki, marmora bruģis, naksnīgā noskaņa, un vēl un vēl… Tās ielas un kultūra paliks noteikti atmiņā.
Kopīgās vakariņas grieķu tradicionālā kafejnīcā un restorānā ļāva ne tikai izbaudīt gardas vakariņas, bet arī iepazīt tās dekoratīvi lietišķo mākslu un, protams, dejas grieķu mūziķu pavadījumā. Ar sajūsmu vērojam Grieķijas skolotāju dejotprasmes un mūsu jauniešu smaidus, esot kopā dejā ar pārējiem.
Ceļojumā savijās izglītība un jauna pieredze caur dabu, kultūru un cilvēkiem, caur dažādību, caur vēstures lappusēm un moderno, caur vēlēšanos būt kopā un piedalīties. Matīss uzskata, ka jaunieši labāk iemācījās komunicēt un sadarboties ar svešiem cilvēkiem, labāk iepazina savējos, kā arī iemācījās novērtēt un izprast to, kas atšķiras no pierastā un zināmā.

Paldies no mums projekta koordinatorei – skolotājai Annai Verzai, kuras pieredzi un organizatoriskās prasmes novērtēja visi mobilitātes dalībnieki.

Projekta dalībnieki: skolotāja Ruta Vjakse un Matīss Bečs (12.kl.)

Jaunumi

Ojāram Vācietim – 90

Ojārs Vācietis. Latviešu tautas iemīlēts dzejnieks. Viņš uzdrīkstējās nenobīties un pierakstīt savas sirdsbalss teikto. Mēs uzdrīkstamies ņemt grāmatu un lasīt dzeju. Viņa radītu dzeju. Pagājušā nedēļa J. Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā aizritēja ne tikai Latvijas godināšanas pasākumos, bet arī dzejnieka O. Vācieša 90. dzimšanas dienas noskaņā. Lasījām, runājām, domājām, spriedām, dziedājām, rakstījām. Bijām kopā ar dzejnieka vārsmu spēku, iedvesmu. “Es zinu tikai vienu – tās dziesmas savādīgums, ko dziedu, ir tālu nācis,” tas arī ilgi un tālu turpinās skanēt paaudžu paaudzēs.

JEPVĢ latviešu valodas un literatūras skolotājas

Jaunumi

Aizvadīta valsts svētku nedēļa

Piektdien, 17. novembrī, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā notika koncerts “Mana dziesma Latvijai”, kurā piedalījās mūsu skolas jaunieši ar savām izvēlētajām dziesmām par Latviju. Pasākumu atklāja JEPVĢ pašpārvalde ar Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”. Ģimnāzijas skolēnu parlamenta prezidente Amanda Reliņa teica svinīgu svētku uzrunu, un koncertu atklāja Undīne Stalidzāne un Miervaldis Hadings Polencs no 10.a klases.
Jaunieši kopā ar klašu audzinātājiem izvēlējās dziesmas par Latviju, tēvzemi. Tās bija gan tautā sen pazīstamas un iemīļotas dziesmas, gan mūsdienīgas. Jaunieši izmantoja arī dažādus mūzikas instrumentus, kuri deva īpašu skanējumu, kā arī paši spēlēja dziesmu pavadījumu. Koncertā piedalījās arī JEPVĢ deju kolektīvs “Dancari” ar deju “Dzimta”, kā arī JEPVĢ vokāli instrumentālais ansamblis, kurš izdziedāja gan latviešu tautasdziesmas, gan sirdij tuvas dziesmas par Latviju. Svētku koncertā klātesošos sveica skolotāji ar kopdziesmu “Ai, Latgale, tu dvēselīte mana!”.
Svētku uzrunu teica un klātesošos sveica JEPVĢ direktore Skaidrīte Ūzuliņa. Īpaši vārdi tika veltīti mūsu ilggadējai skolotājai Annai Verzai, kura šogad tika izvirzīta apbalvojumam Goda zīme “Par nopelniem Preiļu novada attīstībā”. Anna Verza ir ļoti aktīva un enerģiska starptautiskajā vidē, sniedz skolēniem ļoti plašas zināšanas un idejas, kā arī iesaista skolēnus dažādu Eiropas projektu realizēšanā.
Šonedēļ Kuldīgā tika sveikta arī mūsu ilggadējā, enerģiskā, optimistiskā skolotāja Eleonora Bleive, kas pret savu darbu vienmēr izturējās ar patiesu degsmi un atbildību. Skolotāja saņēma Preiļu novada augstāko apbalvojumu “Preiļu novada Goda pilsonis”.
Eiropas parlamenta Vēstnieku skolas koordinatore Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā Ināra Krusta audzēkņiem pasniedza sertifikātus, kurus parakstījusi Eiropas parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola par dalību Eiropas parlamenta pasākumā “NO ENERĢĒTIKAS KRĪZES UZ ILGTSPĒJĪGU NĀKOTNI: ES PASĀKUMI PRET KLIMATA PĀRMAIŅĀM” Strasbūrā. Koncerta izskaņā tika izpildīta dziesma “Pie Dieviņa gari galdi”, kas mūs visus apvienoja un deva īpašu siltumu un svētku sajūtu.

Aira Gribonika – Upeniece, JEPVĢ ārpusstundu darba organizatore

Jaunumi

15. novembrī JEPVĢ ar koncertlekciju “Mēs esam Latvija” viesojas Atis Ieviņš

Aizvadītā svētku nedēļa patiesi bija piepildīta ar ļoti jaukām un pozitīvām emocijām. Trešdien, 15. novembrī, Latvijas skolas somas ietvaros viesojās Latvijas mūziķis Atis Ieviņš ar koncertlekciju “Mēs esam Latvija”.

Koncertlekcijas vēstījums bija par Latviju kā iespēju zemi, vietu, no kuras nāk augsta līmeņa profesionāļi un izcilības, par Latvijas kultūru, svarīgiem vēstures notikumiem, mūziku un cilvēkiem, kas visi kopā veido Latviju. Šī norise ir izveidota, lai jauniešus informētu un ieinteresētu jautājumos par Latvijas vēsturi un kultūru. Koncertlekcijā skolēni tika iesaistīti sniegt atbildes uz dažādiem jautājumiem, kuri saistījās ar vēsturi, kultūru, mākslu un mūziku. Atis iesaistīja jauniešus kopā izpildīt latviešu pazīstamākās dziesmas, kuras ir ļoti tautā  iemīļotas. Klātesošie dziedāja līdzi un ar interesi skatījās un baudīja koncertlekciju. Koncertā izskanēja tikai latviešu komponistu mūzika: populārā mūzika, ko radījuši Valts Pūce, Zigmārs Liepiņš, Renārs Kaupers, Uldis Marhilēvičs un citi, klasiskā mūzika no Emīla Dārziņa, kā arī tautas mūzika.

Aira Gribonika – Upeniece, JEPVĢ ārpusstundu darba organizatore

Jaunumi

18. novembrī pašvaldības apbalvojumus saņem skolotājas Eleonora Bleive un Anna Verza

Tas, ko mēs saņemam,
nodrošina mūsu eksistenci.
Tas, ko mēs atdodam,
veido mūsu dzīvi.
/V.Čērčils/

Šogad Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija izvirzīja Preiļu novada apbalvojumam Goda zīme “Par nopelniem Preiļu novada attīstībā” skolotāju Annu Verzu un iesaistījās ilggadējās JEPVĢ skolotājas Eleonoras Bleives izvirzīšanā apbalvojumam “Preiļu novada Goda pilsonis”.
Abas kandidatūras guva Preiļu novada deputātu atbalstu un tika apstiprinātas godpilnajiem apbalvojumiem.
Apbalvojumu pasniegšana notiks Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgajā sarīkojumā 18. novembrī plkst. 19.00 Preiļu novada Kultūras centrā.
Tie, kuri vēlas sumināt skolotāju Annu Verzu personīgi, tiek aicināti apmeklēt pasākumu Preiļu novada Kultūras centrā.
Ilggadējo JEPVĢ skolotāju Eleonoru Bleivi JEPVĢ kolektīvs plāno sveikt 2023.gada 21.novembrī, apciemojot skolotāju viņas pašreizējā dzīvesvietā Kuldīgā.
No sirds sveicams mūsu SKOLOTĀJUS!!!

Patiesā cieņā Skaidrīte Ūzuliņa
JEPVĢ direktore

EP vēstnieku skola

Vizīte Eiropas Parlamentā Strasbūrā

9. novembrī agri no rīta devāmies uz Eiropas Parlamentu, izejot drošības kontroli un sadaloties četrās partijās, kuras būs aktuālas otrajā daļā, diena varēja sākties. Diena Parlamentā bija sadalīta divās daļās. Pirmajā daļā kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti Delara Burkhardt un Aleyda Henrandez diskutējām par mums visiem svarīgu tēmu – “NO ENERĢĒTIKAS KRĪZES UZ ILGTSPĒJĪGU NĀKOTNI: ES PASĀKUMI PRET KLIMATA PĀRMAIŅĀM”. Kā arī mēs paši – jaunieši – varējām uzdot jautājumus un gūt atbildes. Virtuālā ekskursijā iepazinām Eiropas Parlamentu. Pārtraukumā mūs cienāja ar garšīgām pusdienām franču gaumē.

Otrajā daļā mums tika dota iespēja iejusties deputātu lomā. Mūs iepazīstināja ar balsošanas sistēmu. Pēc tam diskusijas vadītāji izteica apgalvojumus par doto tēmu un katrai partijai bija jāizsaka viedoklis un jāargumentē. Varējām justies kā īsti deputāti.. Noslēdzošajā posmā bija definēti četri grozījumi, no kuriem kopīgā balsojumā nonācām pie viena “All member states shall have a target 50% share of reusable energy sources by 2030”  (Visām dalībvalstīm ir jānosaka mērķis līdz 2030. gadam sasniegt 50 % atkārtoti izmantojamu enerģijas avotu).

Pēc labi paveiktā darba varējām doties ekskursijā pa Strasbūru un vērot tās patieso burvību.

Marta Vainiņa un Valērija Zagrebajeva

EP vēstnieku skola

Iepazīstam Eiropu, tās vēsturi un kultūrvēsturiskos objektus

Šī gada 6.novembrī Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas  un Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas – liceja Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas komandas devās braucienā uz Eiropas Parlamentu Strasbūrā, lai piedalītos sanāksmē par tēmu “NO ENERĢĒTIKAS KRĪZES UZ ILGTSPĒJĪGU NĀKOTNI: ES PASĀKUMI PRET KLIMATA PĀRMAIŅĀM”.

Izmantojot Euroscolas piedāvātās iespējas, maršrutā uz Strasbūru apmeklējām Eiropas pilsētas un vēsturiskos objektus.

Pirmais pieturas punkts mūsu ceļā uz Strasbūru bija Čehijas galvaspilsēta Prāga. Sākotnējais ceļš bija viegls un interesants, tomēr netālu no Prāgas mēs iekļuvām neparedzēti ilgā sastrēgumā. Līdz ar to mūsu plānotā pastaiga pa naksnīgo Prāgu diemžēl  izpalika. Mūsu naktsmītne atradās pilsētas centrā. Pa tās logiem vērojām Prāgas galveno dzelzceļa staciju, senās celtnes, sajutām vēsturi. No rīta gan radās iespēja aplūkot dažus no ieplānotajiem objektiem. Skolēni to arī izmantoja – kopā ar skolotāju Jeļenu no Daugavpils un skolotāju Ināru devās nelielā rīta pastaigā pa pilsētu. Rīts bija saulains un skaists, varēja izbaudīt Prāgu visā tās skaistumā. Redzējām vēsturiskus, tūristu iecienītus objektus – Kārļa tiltu, slaveno Orloj pulksteni. Apmeklējām skaisto vecpilsētas laukumu.
Tālāk mūs ceļš veda uz  Česki Krumlovu. Pilsētu sākta celt pie Češki Krumlovas pils ap 13.gadsimtu Vlatavas upes ielokā. Apbūvē apvienoti gotikas, renesanses un baroka elementi. Tā saglabājusies kā viens no neskartākajiem Centrāleiropas viduslaiku pilsētas apbūves paraugiem.1992. gadā pilsētas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Krumlovas pils ir otra lielākā visā Čehijā un slejas uz klints augstu pāri visai pilsētai. Pils cilindriskais tornis ar krāsainajiem zīmējumiem ir labi redzams no jebkuras vietas vecpilsētā. Skats, kas pavērās no Češki Krumlovas pils laukuma,  mūs pārsteidza un apbūra ar savu krāšņumu. Gida pavadībā iepazinām arī pašu pilsētu un izzinājām tās vēsturi.
Pārnakšņojot Minhenes viesnīcā, mēs devāmies uz karaļa Ludviga II sapņu pili Noišvanšteinu, kas atrodas Bavārijas Alpos. Piebraucot pie Alpsee ezera, kurš atrodas starp kalniem mūs sajūsmināja skaistie Alpu kalni tālumā un dzidrais ezera ūdens. Sākumā mēs gājām uz karaļa Ludviga II bērnības māju Hohenšvangau. To 19. gadsimta 30. gados uzcēla Ludviga II tēvs Maksimiliāns II no Bavārijas. Pils ārpuse atspoguļo skaistuma un dabas krāšņuma sajaukumu, piešķirot romantisko garu, kas vēlāk ietekmēja Noišvanšteinas izveidi. No pils paveras skats uz Alpsee ezeru un kalniem, kā arī jauno pili. Apskatot Hohenšvangau, gājām uz šīs dienas galveno apskates objektu. Dodoties uz to, redzējām brīnišķīgus skatus uz Alpiem, ezeru un maziem ciematiem un čalojošus kalnu strautus. Skati tiešām bija apburoši un elpu aizraujoši. Pirms tikām pilī, mēs izbaudījām kalnu dabas krāšņumu un apskatījām Marijas tiltu, no kura bija vislabākais skats uz Noišvanšteinu. Palika tikai viens – apskatīt pili no iekšpuses audiogida pavadībā. To šobrīd renovē, bet tas nebojā iespaidu, ko rada iekšējā apdare. To var aprakstīt ar vienu vārdu – fantastiski. Noišvanšteinas interjers ir grezns, izrotāts gleznojumiem, ar krāšņiem cilniem, ornamentu detaļām un izsmalcinātu meistarību. Greznas lustras izstaro siltumu, zeltainu mirdzumu. Sarežģīti sienas gleznojumi stāsta par mītiem un leģendām. Ludvigs II ir bijis liels vācu komponista Riharda Vāgnera talanta pielūdzējs. Lielā mērā, pateicoties karaļa finansiālajam atbalstam, Vāgners varēja turpināt komponēt. Zālē skanēja Vāgnera mūzika, kas papildināja mūsu emociju gammu.
Noišvānšteinas pils savulaik ir atstājusi iespaidu arī uz leģendāro amerikāņu multiplikatoru Voltu Disneju, kas iedvesmojies radīja Dusošās skaistules pili, kas vizuāli atgādina Noišvānšteinu.
Iespaidiem pilni mēs devāmies tālāk ceļā uz Strasbūru, lai 9.novembrī piedalītos sanāksmē Eiropas Parlamentā  un debatētu par klimata problēmām Eiropā un pasaulē, kā arī meklētu risinājumus.
Arī diena Eiropas Parlamentā pagāja aktīvi,diskutējot ar jauniešiem no visas Eiropas Savienības valstīm un iejūtoties deputātu lomā.
Pēc spraigas dienas darba sekoja vakara romantiska pastaiga pa Strasbūras vecpilsētas ieliņām, aplūkojot Strasbūras katedrāli, tiltus, kas savieno pilsētu, veikalu krāšņos skatlogus un nobaudot franču eklērus. Vēsturiski pilsēta veidojusies un augusi franču un vācu kultūru savstarpējā mijiedarbībā, kas rada savu nenovērtējamo šarmu.
Nākamajā rītā sākās mūsu mājupceļš. Mēs piecēlāmies ļoti agri, lai apskatītu Vircburgas rezidenci un Bambergas pilsētu.
Vircburga pārsteidza ar savu grezno rezidenci, kurā saskatāmas baroka, rokoko un neoklasicisma arhitektūras un mākslas meistardarbi. Iespaidīgas bija lielās kāpnes, kapella un Imperiālā zāle. Savulaik Napoleons ēku bija nodēvējis  par “lielāko mācītāju namu Eiropā”. Otrā pasaules kara laikā to smagi sabojāja sabiedroto bombardēšana. Tās atjaunošana sākās 1945. gada, bet kopš 1981. gada rezidence ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Gids angļu valodā izstāstīja mums pils vēsturi un grieztu gleznojumos paslēptos stāstus. Pati pils ir slavenās Versaļas pils atdarinājums. Viena no Virgcburgas rezidences nozīmēm agrāk bija reprezentēt īpašnieku varenību un iespaidot viesus ar itāļu un franču meistaru darbiem. Freskās ir  attēloti grieķu mitoloğijas varoņi, asociatīvie tēli un valdnieki. Greznajām skulptūrām, kā izrādījās, ir tikai mākslinieciskā nozīme un tās nav saistītas par vēsturiskiem faktiem.  Ekskursijas laikā paspējām apskatīt neskaitāmās viesu istabas arī tikpat greznu pils baznīcu un apkārt esošo baroka stila dārzu. Ēkā izvietota arī gleznu galerija, kurā skatāmi itāļu, čehu, vācu  u.c. mākslinieku darbi.
Bramberga – pilsēta uz septiņiem pakalniem, kas vienīgā saglabājusi viduslaiku Vācijas raksturīgo apbūvi un Otrajā pasaules kara laikā netika izpostīta. Šeit mums bija iespēja nogaršot vāciešiem raksturīgos ēdienus un vienīgo Vācijā kūpināto alu – bezalkoholisko. Uz vietējās virtuves restorāna fasādes mūs izbrīnīja alus darītāju zvaigzne – tā izskatās tāpat kā Dāvida zvaigzne, taču tā tika lietota kā alus darītāju aizsargsimbols. Pēc garšīgās ēdienreizes, kas visiem ļoti patika, devāmies apskatīt Brambergas vecpilsētu, gleznoto rātsnamu, kurš atrodas Rēgnicas upes vidū,  tiltus, kas savieno abas pilsētas puses un Sv. Pētera un Jura katedrāli. Pilsētas ielās sastapām arī koka bruği un mazas iemūrētas ebreju piemiņas plāksnītes. Savukārt lielākā daļa vecpilsētas apbūves ir veidota fahverkas veidā – pirmais ēkas stāvs ir no mūra, bet pārējie ir apmesti, lai izskatītos mūrēti. Abās pilsētās atzīmējām, ka vietējie iedzīvotāji ir ļoti sportiski, ir daudz skrējēju un velobraucēju. Gribam pateikt paldies abiem gidiem par interesantām ekskursijām un labiem laikapstākļiem, kas deva iespēju mums to visu izbaudīt.
Pārnakšņojuši viesnīcā Dečinā mēs jau plst. 8:00  no rīta izbraucām ceļā uz Berlīnes zooloģisko dārzu. Atbraucām ap pusdienlaiku , un mums bija veselas 4 stundas, lai izbaudītu patīkamo zooloģiskā  dārza atmosfēru, kas bija ļoti liels un daudzveidīgs. Zooloģiskā dārza iekārtošanā ir pievērsta uzmanība detaļām un estētisko pievilcību pastiprināja visapkārt novietotās dzīvnieku statujas. Dzīvnieku labturība acīmredzami ir galvenā prioritāte. Dzīvnieki šķita priecīgi, un bija patīkami redzēt, ka vide piemērota viņu dzīvesvietām.
Ievērojami bija eksotiskākie dzīvnieki, piemēram, milzu pandas, tīģeri, ziloņi, gorillas, orangutāni, malajiešu saules lāči, pingvīni, skudrulāči un degunradzis.
Par katru dzīvnieku bija apraksts, kā arī  interesanti fakti par to izcelsmi vai ikdienas dzīvi. Bija arī interaktīvas iespējas redzēt kā no mazas olas izšķiļas mazs pingvīns, aptaustīt savvaļas kaķa ķepu, ieraudzīt, cik liels ir tīģera galvaskauss. Mums arī tika unikāla iespēja redzēt, kā kopējs baro roņus un, kā tie rāda trikus. Tas bija ļoti interesanti un iespaidīgi.
Kopumā Berlīnes zoodārzs piedāvā lielisku iespēju redzēt savvaļas dzīvniekus un uzzināt par dažādām dzīvnieku sugām. Zoodārza apmeklējums bija aizraujošs piedzīvojums, mēs lieliski pavadījām laiku.
Esam pateicīgi par maršruta sagatavošanu Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas – liceja skolotājai Jeļenai Vasiļjevai, mūsu skolotājai Inārai Krustai un SIA “Miks BUS” pasažieru pārvadājumu firmai, kas nodrošināja interesantu un patīkamu ceļojumu pa Eiropu. Iespaidus nav iespējams aprakstīt. Tās vietas ir jāredz pašiem un jāizjūt to šarms.

Nellija Afanasjeva, Līva Vaivode-Šulte, Marta Vainiņa, Valērija Zagrebajeva, Sofja Kirilova, Anastasija Zabalujeva, Evelīna Placinska

Jaunumi

Ģimnāzijā svin Krišjāņa Barona dzimšanas dienu!

Kad citi svinēja Halovīnus, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā skanēja tautasdziesmas. 31. oktobris – Krišjāņa Barona dzimšanas diena. Viņš, kas pazīstams kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem. Tautasdziesmu maratonā dainas tika gan runātas, gan izdziedātas. 10.B klase zināja teikt 65 tautasdziesmas 10 minūtēs. Prieks, ka latviešu garamantas dzīvo un ir nozīmīgas jaunajai paaudzei!