No 6. aprīļa līdz 11. aprīlim kopā ar kolēģi Elitu piedalījos Erasmus+ KA1 kursos Efektīva komunikācija skolotājiem.
Kad devāmies mācīties uz Maltu, tas izklausījās neticami: kur? Maltā? Mācīties? Daudzi nevarēja saprast, kā profesionālās pilnveides kursi var notikt tik tālu. Taču patiesībā tas bija daudz vairāk – tas bija ceļojums, kurā mainījās ne tikai prasmes, bet arī domāšana.
Šis stāsts nav stāsts par kursiem. Tas ir par to, kas notiek starp rindām.
Pirmā diena visur un vienmēr ir izaicinājums. Arī mums Maltā. Ienācām telpā, kur skanēja dažādas valodas. Francija, Čehija, Vācija, Bulgārija, Latvija. Visi skolotāji vienā vietā. Katrs ar savu pieredzi, savu temperamentu, savu skatījumu uz izglītību. Jau sākumā bija skaidrs – šeit nebūs iespējams palikt malā, jo mācīšanās sākas tikai tai brīdī, kad mēs atveramies.
Kursa nosaukums solīja vienu – uzlabot komunikāciju. Bet realitātē tas nozīmēja daudz vairāk. Nodarbībās mēs apguvām, kā patiešām klausīties, nevis tikai dzirdēt; kā uzdot jautājumus, kas rosina domāt; kā veidot dialogu, nevis monologu. Interesanti, ka lielākā daļa atklājumu nenotik lekcijās, bet gan praksē. Piemēram, lomu spēlēs mēs bijām gan skolēna, gan skolotāja lomā. Un tieši tur bija pirmā atklāsme: svarīgi ir saprast otru cilvēku, ne tikai mācīt viņu.
Šajos kursos angļu valoda nebija tikai priekšmets. Valoda kļuva par sadarbības rīku, par tiltu starp kultūrām, par veidu, kā izteikt savu personību. Strādājot ar tekstiem un uzdevumiem, iemācījāmies ne tikai saprast informāciju, bet arī lietot to dzīvē.
Viens no pārsteidzošākajiem aspektiem – cik daudz var iemācīties ārpus lekciju telpas. Valleta tika izstaigāta un izbraukāta krustu šķērsu. Muzeji un baznīcas pārsteidza ar savu varenību. Bija iespēja vērot un salīdzināt dzīvi salas dienvidos un ziemeļos. Ekskursija uz Mdinu, Maltas seno galvaspilsētu, nebija tikai pastaiga. Tā bija dzīva vēstures stunda. Šaurās ielas, senās sienas, klusums – tas viss lika apstāties un domāt, vai mēs dodam skolēniem sajūtu vai tikai faktus.
Rakstīšanas nodarbībās atklājas vēl viena būtiska lieta – komunikācija nav tikai runāšana. Tā ir arī skaidri formulēti e-pasti, saprotamas instrukcijas, atbalstoša atgriezeniskā saite. Skolotāji mācījās rakstīt tā, lai viņus saprot. Un vēl svarīgāk – lai viņus uztver ar uzticību.
Kad vienā telpā satiekas dažādu valstu skolotāji, rodas kaut kas īpašs. Notiek ideju apmaiņa, pieredzes salīdzināšana, stereotipu laušana. Un pēkšņi kļūst skaidrs – lai arī izglītības sistēmas atšķiras, izaicinājumi ir ļoti līdzīgi. Tas rada vienotības sajūtu.
Kursa noslēgumā tika izsniegti sertifikāti. Taču tie ir tikai simbols. Patiesā vērtība ir jaunās idejas, iedvesma, drosme mainīt savu pieeju, jo lielākais jautājums paliek: ko es darīšu ar to, ko iemācījos.
Šāda pieredze parāda, ka skolotājs nav tikai zināšanu devējs. Viņš ir komunikators, iedvesmotājs un mūžīgs skolēns. Un dažreiz, lai kļūtu labāks savā darbā, ir jāizbrauc ārpus savas valsts, lai atgrieztos ar pavisam citu skatījumu. Paldies projektu koordinatorei Annai Verzai par šo mums sagādāto iespēju.
Šis nav tikai stāsts par Maltu. Tas ir stāsts par izaugsmi.
Silvija Kivko, projekta dalībniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja