– Es mācos 2.D. kursā.
– Nezinu, vai daudz varu pateikt par saviem kursa biedriem. Dažreiz man liekas, ka ar dažiem es pilnīgi neesmu pazīstama, bet kopumā 2.D. kurss ir draudzīgs.
– Visgrūtāk ir novērtēt sevi. Mans viedoklis nebūs objektīvs, tāpēc labāk neteikšu neko.
– Pēc horoskopa es esmu Ūdensvīrs. Tas pieder pie gaisa stihijas, droši vien tāpēc man patīk spēcīgs vējš, bet dažreiz liekas, ka man trūkst gaisa…
– Klausīties var daudz ko, bet labprāt ne visu, tāpat ne visu var dzirdēt. Man patīk dabas skaņas. Zvaigznes tik skaisti dzied.
– Ne viss izlasītais ir vērtīgs. Var kaut ko izlasīt un uzreiz aizmirst. Labas grāmatas ir tās, kas paliek atmiņā. Pēdējā grāmata, ko esmu izlasījusi ir “Lepnums un aizspriedumi”. Vēl augsti novērtēt es varētu L.Rampas, Tibetas mūka, grāmatas, jo pēc tām es uz dzīvi sāku skatīties citādi.
– Es neuzskatu sevi par Mākslinieci. Iespējams esmu zīmētāja, nedaudz māksliniece, bet zīmējums vēl nav Māksla. Man nav nevienas gleznas, vai tad man ir tiesības nosaukt sevi ar tik skaļu vārdu.
– Dažreiz sapņos redzu gleznas. Ja mani nepārņem slinkums, varu kaut ko uzzīmēt. Taču īsts iedvesmojums atnāk naktī, kad es neguļu, kad, pastaigājoties ar suni, varu novērot zvaigznes. Mani iedvesmo tumsa, klusums un vientulība.
– Kad redzu, ka uz papīra atstāju visas savas jūtas, emocijas, uzskatus, tad saprotu, ka zīmējumu var parādīt citiem, taču tas ir bezgala grūti – atdot sevi pilnīgi kādai gleznai, tāpēc es joprojām uzskatu, ka māksla man neizdodas.
– Gribētu satikt garus no citas pasaules – Dalī un Vinsentu van Gogu. Ar dzīvām “slavenībām” es nevēlētos runāt, jo uzskatu, ka visi ir vienlīdzīgi. Slavenības arī ir cilvēki, tāpēc nedrīkst uzskatīt viņus par ideāliem.
– Dalī es gribētu pajautāt, kāpēc viņš bija tik iedomīgs pret citiem, bet van Gogam, kāpēc viņš izdarīja pašnāvību, un, vai viņš varētu sevi vēlreiz ziedot Mākslai.
– Visu brīvo laiku pavadu sapņos. Dažreiz pat nespēju saprast, kur realitāte, bet, kur ilūzijas.
– Citiem es gribētu novēlēt neaizrauties ar mantiskajām vajadzībām, bet lielāku uzmanību pievērst savam garam.
– Es vēlētos kļūt par cilvēku, kas dzīvo saskaņā ar savu sirdsapziņu, dabu, dzīvniekiem. Kas nav atkarīgs no citiem, kas spēj domāt un saprast, kas atšķiras no citiem. Es vēlētos sasniegt visaugstāko, lai pēc tam vienkārši nokāpt lejā – atļaut citiem aizņemt šo vietu, un aiziet dzīvot kaut kur pie jūras, kur ir daudz, daudz ziedu un brīvības, un vējš, un naktī miljons zvaigžņu…
– Cenšos neveidot ideālus starp cilvēkiem, bet tomēr man ir uzskati par dzīvi tādu, kādu es to vēlētos redzēt. Tur nav mantas, naudas, varbūt, ka cilvēkiem nav fiziskā ķermeņa, tikai dvēseles, un visi spēj sarunāties telepātiski, bet pēc tam man liekas, ka tas ir pārāk ideāli, jo tomēr ir jābūt kaut kādam ļaunumam, lai ar to cīnītos.
– Man nav e-pasta un ceru, ka nebūs. Esmu neiecietīga pret datoriem. Man nepatīk tehnika. Datori var iznīcināt cilvēkus, pasauli, mākslu. Tie jau iesāka savu ļauno darbu. Daudzi jau ir atkarīgi no datoriem. Cilvēki neprot lasīt grāmatas, rakstīt vēstules. Lielākajai daļai rokraksts ir vienkārši šausmīgs. Šai intervijai Internetā piekritu tikai tāpēc, lai citi uzzinātu manu viedokli un varbūt aizdomātos.
Interviju veidoja Svetlana Harčenko(2.D), (2000. gada maijs)