2011. gada marta skolēnu brīvdienās (19. – 25. marts), mēs, Preiļu Valsts ģimnāzijas 16 skolēni un 3 skolotāji skolēnu apmaiņas projekta ietvaros, devāmies vizītē uz Nīderlandes Merlet koledžu. Ceļu uzsākām jau 18. marta naktī, dodoties uz Kauņas lidostu.
Sestdien ielidojot Vēzes lidostā sapratām, ka esam atveduši saulainu un siltu laiku mūsu draugiem kā dāvanu. Vēl nesaņēmuši savu bagāžu, visi steidzāmies pie saviem apmaiņas draugiem, lai atkal satiktos. Sestdiena un svētdiena bija paredzētas kā ģimenes dienas, lai iepazītos un uz nedēļu iejustos savā jaunajā ģimenē. Atskārtām to, ka dzīvošana te ir pavisam savādāka nekā Latvijā, bet tas nenozīmē, ka mums tas nepatika. Katram bija visdažādākās dzīves vietas, kam māja uz ūdens un garāžas vietā jahta, kam māja pie fermas, citam miermīlīgā dzīvojamo māju rajonā, kā mums jau pierasts. Kad bijām iepazinušies ar viesģimenēm , atkal visi sapulcējāmies un kā nu kurš devāmies vai nu uz boulingu vai arī uz Fermas mini golfa spēli. Vakariņas visiem bija paredzētas kopīgas. Arī svētdienu pavadījām visi kopīgi relaksējoties netālu esošajā akvaparkā. Atpūta bija nepieciešama, jo pa 2 dienām ar velosipēdiem visi bijām nobraukājuši jau neskaitāmus kilometrus.
Klāt bija pirmdiena – projekta atklāšanas diena, kas, kā ierasts sākās ar rīta rosmi- brauciens ar velosipēdu līdz skolai. Atklāšanas ceremonijā, protams, bija visu viesu sveikšana un dažas uzrunas, kam sekoja brīnišķīgs audzēkņu koncerts. Mēs, kā jau dziedātāju tauta, piecēlāmies kājās un arī palīdzējām, īpaši tāpēc, ka dziedāja arī viena no mūsu apmaiņas grupas meitenēm Nataša. Omu uzlaboja arī kakao un karstās vafeles, ar ko mūs cienāja skolēni. Pēc brītiņa bija paredzēta šim projektam tradicionālā balonu, kam piestiprināti novēlējumi, palaišana gaisā. Pirmdiena bija lielo sporta aktivitāšu diena, bet pirms tam mums bija jānokļūst sporta centrā, kurš atradās 11 km attālumā. Tā bija jauka izkustēšanās, jo ceļš atkal bija jāveic ar velosipēdu, un diena bija ļoti saulaina un silta. Saņemot visus spēkus, piedalījāmies paredzētajās sporta aktivitātēs – baļķa nešanā ar aizsietām acīm, piepūšamās atrakcijās, dažādos atjautības, lokanības un veiklības uzdevumos.
Otrdiena mums solīja nedaudz nopietnākus uzdevumus. Sākās prezentāciju gatavošana projekta darbnīcām (workshops) (darbnīcas, kurās mēs kopā ar Nīderlandes koledžas audzēkņiem, kuri oktobrī ciemojās PVĢ un paši apguva jaunas prasmes, mācījām dažādus mūsu kultūras aspektus koledžas jaunāko klašu 12-13 g veciem audzēkņiem-dejošanu, muzicēšanu, niedru puzuru un lellīšu izgatavošanu). Tas bija svarīgi, jo mūsu draugi tika vērtēti un attiecīgajos priekšmetos saņēma atzīmes. Ļoti interesanta nodarbība bija nīderlandiešu valodas stunda. Mēs sadalīja vairākās grupās, bija jāveic dažādi uzdevumi , lai kaut nedaudz apgūtu frāzes nīderlandiešu valodā. Vislabāk mums patika jau iemīļotās dziesmas „Het is een nacht ” dziedāšana. Ļoti aizraujoša bija Street Dance stunda, kuru mums pasniedza deju skolas audzēkne, viņai tas bija eksāmens. Deju skolas skolotājs novērtēja arī mūsu prasmi dejot, un pat beigās Kristiānu Bindari uzaicināja uz nākošā gada deju sacensībām Nīderlandē. Iemācītās dejas vēl ilgi nespēsim aizmirst. Pēc tik aktīvām nodarbēm, vajadzēja iestiprināties, tāpēc devāmies uz vietējo arodskolas virtuvi, lai izpaustu savu talantu pavārmākslā. Mēs paši gatavojām Nīderlandē tradicionālās pankūkas, bet pavāri priekš mums jau bija pagatavojuši zirņu biezzupu. Vakarā bija paredzēts ļoti svarīgs pasākums teātrī – Kultūru festivāls, kurā katra valsts rādīja kādu sev svarīgu un tuvu priekšnesumu. Skolēnu apmaiņas projektā kopā ar mums darbojas jaunieši no Basku zemes un Valensijas Spānijā, Čehijas, Itālijas, Igaunijas un Nīderlandes. Mēs dziedājām un dejojām latgaliešu tradicionālās tautas dziesmas un dejas. Mūsu priekšnesums bija ļoti atzinīgi novērtēts skatītāju vidū, jo beigās tikām pat uz vietējās avīzes 1. lappuses.
Bija pienākusi diena, kad devāmies uz brīvāko un vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē – Amsterdamu. Sākām ar nacionālā muzeja apmeklējumu. Jāatzīst , ka gidi bija ļoti kompetenti savā darbā, jo par katru gleznu un eksponātiem izstāstīja vissmalkākos sīkumus un nianses. Mums bija iespēja ielūkoties nīderlandiešu gleznotāju labākajos darbos, piemēram, Rembranta daiļradē. Interesants pasākums bija FOAM apmeklējums. FOAM ir gan fotogrāfiju galerija, gan muzejs, gan studija fotogrāfiem. Mūs iepazīstināja ar portretu veidošanas mākslu un tehniku, tāpēc beigās arī pašiem vajadzēja veidot savus portretus un palīdzēt citiem veidot viņu portretus. Beigās iznākušos portretus mums palīdzēja analizēt FOAM speciālisti. Vēlāk sekoja brīvais laiks, ko izmantoja kā nu kurš, bet, protams, visi bija pabijuši apskatīt Sarkano lukturu ielu.
Atbildīgākā diena bija ceturtdiena. Bija pienācis laiks iedarbināt mūsu darbnīcas. Rīts bija nedaudz saspringts, jo visi gatavojās prezentācijām un darbam. Kopumā ņemot latviešu un nīderlandiešu sadarbība bija ideāla, nebija nevienas aizķeršanās, bērni bija ieinteresēti un par labu darbu tika arī atalgoti ar latviešu saldumiem. No skolotājiem dzirdējām, ka mūsu draugi bija saņēmuši izcilus vērtējumus. Darbnīcu vērtēšana bija ļoti godīga, jo vērtētāji nebija tikai vietējie skolotāji, bet gan arī skolotāji no pārējām valstīm, tajā skaitā arī mūsu ģimnāzijas skolotāji Anna Verza, Juris Erts un Ilze Rožinska. Pēc darba sekoja atpūta uz kuģa, ar kuru devāmies stundu garā braucienā līdz mazpilsētai Grave. Ceļā pavadītais laiks bija vienreizējs, jo spīdēja saulīte, apkārt viss ziedēja, un gaisā bija jūtams pavasara pilnbrieds. Gravē mūs sagaidīja orientēšanās spēle. Tikām sadalīti komandās pa 4, mums iedeva karti un veicamos uzdevumus. Kartē bija atzīmēti vairāki objekti, kuri ir jāatrod, un attiecīgi objektiem bija pakārtoti uzdevumi, tā gan vairāk bija informācija, kas jāiegūst, lai beigās var salikt nezināmo teikumu. Spēle bija ļoti interesanta, jo tā deva iespēju pašiem izpētīt šo pilsētu un uzzināt šo to par tās vēsturi. Arī pašiem nīderlandiešiem tas šķita jautri. Pāris dienas iepriekš bijām apguvuši vairākus deju soļus, tāpēc brīvajā brīdī līdz nākošajam kuģim, uzrīkojām nelielu deju iestudējumu uz ielas par godu čehu apmaiņas grupai. Visi apkārtējie, protams, bija pārsteigti, bet ļoti patīkami, par šādu sveicienu. Dejā piedalījās arī vēstures skolotājs Bārts, kurš bija ļoti priecīgs par šādu, viņa vārdiem sakot,” flashmobu”. Mums priekšā bija 2 stundas garš ceļojums ar kuģi uz Nijmegen pilsētu, kas ir lielākā pilsētā apkārtnē. Mums visiem ir viens viedoklis par šo braucienu ar kuģi- labākais un jautrākais kāds ir bijis. Pa ceļam mēs spēlējām bingo, lai šīs spēles vārds jūs nenobiedē, tas nebūt nebija tik garlaicīgi kā izklausās, jo spēli vadīja jau pieminētais skolotājs Bārts, kurš dienās bijis dīdžejs, tāpēc šovmeņa spējas viņš izpauda izsakot katru skaitli, un starp skaitļu paziņošanu `miksējot` mūziku. Nijmegen pilsētā mums bija paredzēts iegriezties kādā kafejnīcā, lai uzspēlētu biljardu. Izmantojām arī brīvo laiku, lai iepirktos un apskatītu vecāko un vienu no skaistākajām pilsētām Nīderlandē. Nijmegen ir arī liela studentu pilsēta. Pēdējo vakaru mēs visi pavadījām kopā atvadu pasākumā. Šķiršanās vienmēr ir nepatīkama, tomēr nosolījāmies ar draugiem tikties vasaras brīvdienās.
Gribam pateikt lielu paldies Preiļu Valsts ģimnāzijai un Merlet koledžai par iespēju piedalīties šādā projektā, protams, arī mūsu skolotājiem, kas mums palīdzēja ar visām organizatoriskajām un praktiskajām lietām, kā arī mūsu mīļajām vies ģimenēm, kuras ļāva mums iejusties nīderlandiešu ģimenes dzīvē uz nedēļu. Mēs visi viennozīmīgi sakām, ka šīs bija mūsu labākās pavasara brīvdienas!
Projekts turpinās, un no 15. līdz 22. oktobrim atkal gaidām savus draugus PVĢ.
Patrīcija Bindare (3.B), projekta dalībniece