Ieskats literārajā darbā, fragmenti:

1952. gada pavasaris.
      Mīļā dienasgrāmata! Izveidoju tevi, lai man, parastai lauku mājai, vienmēr būtu draudzene, ar ko padalīties izjūtās un piedzīvojumos. Vai tiešām esi pārsteigta? Visas sevi cienošas mājas raksta dienasgrāmatas, glabā iemītnieku domas un stāstus noslēpumainajās bēniņu ēnās, pagraba vēsumā un savos kaulos - griestu sijās...
      Šodien sāku jaunu dzīvi; visu savu līdzšinējo mūžu esmu dzīvojusi Rugājos, taču mans dzimšanas laiks un jaunības gadi ir noslēpumā tīti. Pagājušajā vasarā piedzīvoju neticamu, ļoti nogurdinošu, bet brīnišķīgi aizraujošu ceļojumu! Lai atgādātu mani uz ciematu Preiļu pusē, izturīgajiem strādniekiem nācās mani izjaukt pa baļķītim vien. Brauciena laikā baudīju patīkamu saules gaismu un vēroju dzīvības pilnās pļavas, līdz ceļa putekļi aizputināja manus logus jeb acis. Līdz Silajāņu pagasta centram ceļoju sadalīta pa vairākām grabošām kravas mašīnām. Tagad esmu iekārtojusies skaistā pakalnā...

1956. gada vasara.
      Mīļā dienasgrāmata! Man ir tik daudz, ko tev izstāstīt! Ir pagājušas vien dažas vasaras, bet jau tik daudz pienākumu gulstas uz maniem grīdas dēļiem...
    ...Manas sienas ir tikušas pie kārotajām tapetēm, bet no ārpuses- pie mirdzumiņiem nosētas melnas papes. Katru dienu mana sirds jeb plīts tiek kurināta un liek manam dūmenim omulībā kūpēt...

1973. gada vasara.
    ...Olga katru svētdienu slepus mūsu kambarītī tur svēto misi, un es lūdzos kopā ar viņu, jo Dieva vārds ap mani ceļ sargājošu mīlestības žogu...

1981. gada rudens.
      Mīļā dienasgrāmata! Nespēju rast vārdus, lai izpaustu savas sēras… Pat koki pagalmā nobirdina savu lapotni kā asaras. Mans saimnieks, jautrais, zinošais Konstantīns nu dus kapu kalniņā aiz sastingušās upes. Uz bēru mielastu ieradās teju viss pagasts, viesus nācās uzņemt kultūras namā. Vienīgais, ko es kā māja varēju darīt, bija sildīt un klusi mierināt raudošo Olgu tajā un vēl daudzos citos vakaros pēc tam...

1999. gada rudens
      Mīļā dienasgrāmata! Pirms 8 gadiem, pateicoties Latvijas neatkarības atjaunošanai, esmu tikusi pie vārda! Iepriekš pat neiedomājos, ka man tāda nebija. “Priedkalni”- skanīgs, cēls un tīri likumsakarīgs- priedes pakalnā ar galotnēm ieaugušas baltajos gubu mākoņos, pagalms zaļo un san. Taču ne tik skanīgi, kā iepriekš…

2005. gada ziema.
      Mīļā dienasgrāmata! Man šausmīgi trūkst saimnieka pieskāriena, kas aizpildītu šķirbas logu rāmjos, ieeļļotu čīkstošās namdurvis un neļautu sijām mirkt lietū. Automehāniķu garāža aizmirstībā ieaug krūmos, tāpat kā upes krasts un priedes...

2015. gada ziema
      Mīļā dienasgrāmata! Silajāņi ar katru dienu kļūst arvien tukšāki un tukšāki. Ir slēgta aptieka, skola, kur klašu telpas bija pārpildītas, ir pamesta, tāpat fermas visapkārt ciematam. Kāds simts iedzīvotāju varbūt vēl ir palicis. Šī gada vasarā man atkal nācās uzņemt bēriniekus uz sēru pusdienām...
   ...Man ir iestājusies tipiska pamestas mājas depresija; šī ir pirmā ziema, ko pavadu pilnīgi viena, izsalusi un ieputināta… Vai tiešām man lemts sabrukt zem ilgu un vientulības smaguma, kas jumtam uzgūlies sniega kupenu veidā?

2021. gada pavasaris.
... Mīļā dienasgrāmata! Tu nespēsi noticēt tam, kas ar mani šogad, manā 70. jubilejā, kopš pārvācos uz Silajāņiem, notiek! Pēc ilgiem vientulības un posta gadiem, pēkšņi kāds vēlas mani saukt par savām mājām! Tā ir nu jau pilngadīgā Lauriņa, kura ar savu mammu Ilzi ir uzsākušas remontu! Pēdējos 6 gadus viņas gada siltajos mēnešos dzīvoja pie manis un pašas savām rokām čakli kopa pagalmu, attīrīja iespaidīgo priežu audzi no krūmājiem, kārtoja garāžu, atjaunoja sakņu dārzu un puķu dobes, cīnījās pret žurkām un citiem kaitēkļiem. Lauriņa iemācījās zāģēt kokus un skaldīt malku, lai varētu iekurināt krāsni, kad uzņēma ciemos savus sirsnīgos draugus. Es viņiem ļoti iepatikos! Lielas pārmaiņas pašlaik notiek manā dvēselē- manām acīm uzliktas jaunas lēcas, nomainītas arī durvis, izjauktas starpsienas. Apjomīgākais darbs sāksies tikai vasarā, kad laikapstākļi būs labvēlīgi strādāšanai. Kaut arī Silajāņu ielās ikdienā manāmi vien pāris riteņbraucēji, mani priecē katra diena...