|
Pēc kāda laika tika apspriesti Ulmaņa laiki, kādi tie bija un ko tie
deva Latvijai. Uzzinājām to, ka šis posms mūsu valstī ir bijis ļoti
nozīmīgs: ekonomikas uzplaukums, strauja rūpniecības attīstība,
dzelzceļu būvniecība, lauksaimniecības modernizēšana. Autoritārā režīma
laikā, 1935. gadā, tika atklāts Brīvības piemineklis, kurš kļuva par
vienu no Latvijas simboliem.
Vidusskolēniem bija
iespēja atkārtot iepriekš mācīto, kā arī iemācīties ko jaunu par vācu
nacistisko un padomju okupāciju. Uzzinājām, kad Latvija atradās zem
svešas varas, tā piedzīvoja traģiskus notikumus, kurus mēs pieminam
mūsdienās, piemēram, pirmā masu deportācija 1941. gada 14. jūnijā, kā
arī holokausts. Mums pastāstīja šausminošus faktus, kurus apstiprina
tas, ka ebreju gandrīz vairs nav palicis mūsu Tēvzemē, jo 20.gadsimta
sākumā bija 70000 šīs minoritātes pārstāvju, taču pēc vācu okupācijas
beigām tikai 2000.
Tika arī runāts par Otro pasaules karu, kurš arī ir nesis lielus cilvēku
zaudējumus Latvijai.
Sarunā piedalījās arī A.Felikss - viens no tiem Augstākās padomes
deputātiem, kurš parakstīja 4.maija Neatkarības pasludināšanas
deklarāciju.
Protams, kad diskusija
bija gandrīz beigusies, tika apspriesta Latvijas neatkarības
atjaunošana. Katram skolēnam bija iespēja uzdot dažādus jautājumus.
Mūsuprāt, šis pasākums
bija ļoti noderīgs un iteresants, jo tika nostiprinātas iepriekšējās
zināšanas par Tēvzemes vēsturi un uzzinājām daudz jauna. Paldies
skolotājai Allai Andrejevai par organizēto tikšanos un Okupācijas muzeja
pārstāvjiem par sniegto izzinošo mācību stundu. |