|
Tālāk mēs devāmies uz Palangu un ģides
pavadībā iepazinām šo interesanto kūrortpilsētu. Uzzinājām daudz
interesantu faktu, piemēram, to kā radusies šī skaistā pilsēta. Netālu
atradās brīnišķīgs un plašs parks, kurā mēs sastapām gulbjus un daudz
pīļu. Parka pagalmā pils, bet pilī Dzintara muzejs. Interesanti likās
tas, ka šajā greznajā pilī vairāk neatrodas oriģinālas lietas, jo tās,
muižas īpašnieki braucot prom, paņēma līdzi. Muzejā aplūkojām lielākos
dzintarus un uzzinājām, kā iegūst šos retos un zeltainos izrakteņus,
uzzinājām par to veidiem un krāsām. Izejot no Dzintara muzeja pils
parkā, zem klajas debess, apskatījām izveidotu lūgšanās vietu (to kāds
muižnieks bija izveidojis par godu savai sievai).
Noguruši,
tomēr smaidīgi devāmies uz viesu namu, kurā mēs varējām nedaudz
atpūsties, lai pēc tam dotos uz 10. klases iesvētīšanas ceremoniju.
Ekskursijas otrajā dienā bija paredzēts doties uz Kuršu kāpām, taču
vispirms vajadzēja sakārtot viesu nama istabiņas un doties brokastīs.
Rīts iesākās diezgan agri pulksten 9.00 braucām brokastīs, kuras mēs
ēdām kafejnīcā Luīza. Kārtīgi paēduši izbraucām no Palangas un devāmies
uz Klaipēdu.
Pēc neilga laika nonākuši
pilsētā ar prāmi šķērsojām jūru un beidzot bijām Kuršu kāpās. Pa to
laiku, kad devāmies un otru krastu gan skolotāji, gan skolēni izbaudīja
jūras svaigo gaisu. Iekāpuši autobusā braucām aplūkot pirmo apskates
objektu. Pēc neilga brauciena bijām klāt un ieraudzījām to, cik burvīga
ir šī vieta. Ainava, kuru redzējām bija neaprakstāmi skaista,
noslēpumaini klusa... jūra, baltas smiltis. Nespējot pretoties dabas
skaistumam, fotografējāmies uz nebēdu.
Nedaudz nosaluši, taču
laimīgi braucām uz delfināriju. Nonākot tur, ieraudzījām delfīnus, kurus
daudzi ekskursijas dalībnieki tik tuvu redzēja pirmo reizi, arī es.
Pulksten 12.00 sākās šovs un, manuprāt, visiem tas likās ļoti aizraujošs
un iespaidīgs. Es apbrīnoju šo dzīvnieku gudrību, viņi spēlēja
basketbolu, gleznoja un izpildīja daudzus trikus, neko tādu vēl nebiju
redzējusi.
Noskatījušies delfīnu
šovu devāmies uz Raganu kalnu. Tur apskatījām lielas, interesantas no
koka darinātas skulptūras. Mani un citus pārsteidza tas, ka to bija tik
daudz un ka tās bija tik skaistas.
Bijām nedaudz noguruši,
taču devāmies uz pēdējo, galveno apskates objektu, kurš atradās tuvu
Krievijas robežai – uz Nidu. Nonākuši tur, sajutām, ka pūš auksts un
spēcīgs vējš, taču nekas nespēja nomākt vietas burvību. Bija labi
pārskatāma gan jūra, gan koki.
Mājupceļš bija ļoti ilgs
un nedaudz nogurdinošs, taču bija iespēja pārdomāt par to, ko šajā
ekskursijā guvām - tā bija ļoti izglītojoša un interesanta paldies
skolotājiem par šīm divām neaizmirstamajām dienām! |