JEPVĢ jaunieši no 10. līdz 17. martam iepazīst Nīderlandi
Šis pavasara brīvlaiks 16 ģimnāzistiem bija īpašs un neaizmirstams, jo brīvdienu nedēļa (10.03.2018. – 17.03.2018.) tika pavadīta Nīderlandē apmaiņas projektā, iepazīstot jaunu valsti, tās kultūru un atkal satiekoties ar jau rudenī iepazītajiem draugiem. Mūsu piedzīvojums sākās agrā sestdienas rītā, kad ar tauriņiem vēderā un ceļa somām satikāmies pie skolas, lai kopīgi dotos uz Rīgas lidostu. Dažiem tas bija pirmais lidojums, citiem kārtējais, bet tas nemainīja uztraukumu par to, kas sagaidīs galamērķī.
Eindhovenas lidostā mūs sagaidīja ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki, un pirmā ģimeņu diena varēja sākties. Sestdiena tika aizvadīta mierīgā un mājīgā atmosfērā, iepazīstot pilsētu, ģimenes un izbaudot atkalsatikšanos. Otrā ģimeņu diena tika aizvadīta aktīvāk, lielākā daļa devās uz kaimiņpilsētu, lai slidotu un vēlāk izpētītu skaisto pilsētu. Pirmdiena sākās ar kopīgu satikšanos skolā, projekta atklāšanu un kopbildi no putna lidojuma, veidojot pilsētas nosaukumu un gadu jeb Cuijk 2018. Dienas turpinājumā notika sporta aktivitātes, kurās mēs tikām sadalīti 20 jauktajās komandās, katrai komandai bija jāveic uzdevumi 10 stacijās. Varu teikt, ka holandiešu izpratne par sportu un sportiskām aktivitātēm atšķiras no tā, kā sportu saprotam mēs. Vakarā notika kultūras festivāls, kurā katra valsts sniedza nelielu ieskatu savā kultūrā. Projektā piedalījās 5 valsis: Latvija, Serbija, Spānija, Itālija un Nīderlande. Mēs pārsteidzām ar skanīgu dziesmu un azartisku deju jeb, kā teica pasākuma vadītāji – mūsu deja esot bijusi hipnotizējoša. Otrdienas pirmā puse aizritēja ļoti darbīgā garā, tika pabeigta jau rudenī iesākto darbnīcu sagatavošana prezentēšanai, tika apgūti daži holandiešu valodas vārdiņi un stundas noslēgumā dziedājām holandiešu dziesmas. Pēcpusdienā devāmies ekskursijā pa skaisto pilsētu Cuijk, apskatījām baznīcu un tās zvanu ērģeles, kuras atrodas augstu baznīcas tornī, devāmies arī uz vietējo muzeju, kur no torņa pavērās brīnišķīgs skats pār visu pilsētu. Dienas noslēgumā devāmies uz kafejnīcu “Pie Sniegbaltītes un septiņiem rūķīšiem”, kur nobaudījām mums neierastas pankūkas un uzspēlējām mini golfu. Ilgi gaidītā trešdiena jeb Amsterdamas diena. Visi kopā ar autobusu devāmies uz galvaspilsētu, kur apmeklējām Kuģniecības muzeju, izstaigājām un izpētījām īstu nīderlandiešu Pirātu kuģi un uzzinājām daudz interesantu faktu par holandiešu jūras sasniegumiem un piedzīvojumiem. Apmeklējām Nīderlandes Mākslas muzeju jeb Rijksmuzeju, kur apskatījām slaveno Rembranta gleznu “Nakts sardze”, Rembranta gleznotos portretus, kuros attēlots kāds nīderlandiešu tirgotājs un viņa kundze. Apskatījām slaveno Vinsenta van Goga pašportretu, uzzinājām daudz jauna ne tikai par Nīderlandes vēsturi un mākslu, bet arī par pasaulē notiekošo un aizgājušo. Izstaigājām Amsterdamas ielas, pārgājām pāri neskaitāmiem tiltiem, sajutām īsto Amsterdamas garšu. Projekta pēdējā dienā novadījām divas stundas, kurās mazajiem holandiešu skolēniem mācījām dejot latviešu tautas dejas, gatavot latviešu ēdienu, mācījām svarīgākās frāzes latviešu valodā un pastāstījām par latviešu rakstu zīmēm. Pēc labi padarīta darba devāmies uz atrakciju parku, kur vairāku stundu garumā braucām visdažādākajos karuseļos, viesojāmies pilīs un vienkārši sajutāmies kā citā pasaulē, pasaku valstībā, kurā liekas, ka viss ir iespējams un izdarāms. Piektdiena sākās ar apskāvieniem, pateicības vārdiem un laba vēlējumiem ceļam, ar smaidiem, dzirkstelītēm acīs un, uzlādēti ar pozitīvām emocijām, devāmies mājās.
Es uzskatu, ka apmaiņas projekts tā ir lieliska iespēja iepazīt ne tikai citu valsti un tās kultūru, bet arī sevi un savus skolasbiedrus. Šīs nedēļas laikā mēs kļuvām par vienu lielu ģimeni, kurā katrs var atrast plecu, uz kura izraudāties, un labu sarunu biedru, ar kuru smieties un sasmīdināt citus. Projekta laikā mēs ieguvām vairāk nekā tikai skaistas bildes un suvenīrus, mēs ieguvām drosmi, neviltotus smieklus, patiesas sarunas un jaunus draugus. Manuprāt, projektā pats svarīgākais nebija ekskursija uz Amsterdamu vai atrakciju parku, bet gan kopīgie vakari ar skaļiem smiekliem un sirsnīgām sarunām, kopīgais prieks un kopīgās skumjas…
Vēlamies teikt milzīgu paldies skolai par atbalstu un to, ka šis projekts vispār bija iespējams, paldies skolotājām Inārai un Ilzei, kuras bija kopā ar mums šajā neaizmirstamajā piedzīvojumā, paldies par sapratni un iedrošinājumu, ka mums viss izdosies, ka mēs esam labākie, paldies par šo brīnišķīgo pieredzi un skaistajām atmiņām, kuras mēs visi veidojām kopā, paldies par ticību un atbalstu …
Rakstu sagatavoja Anete Haritonova, 11.V klase
