Pagasta administratīvais centrs - Sutri.
Teritorija -7798,3 ha, no kuras lauksaimniecība izmantojamā zeme aizņem 4704,7 ha (60,33%), no tās3274 ha (69,59%)ir aramzeme. Meži aizņem 2243,7 ha (28,77%), zeme zem ēkām un pagalmiem - 106 ha (1,3650, pārējā teritorija (purvi u.c.) -743,9 ha (9,54%). Zeme auglīga un labi iekultivēta. Caur pagastu tek Feimanka ar savu pieteku Sanaužu un nelielā posmā - Ošas pieteka Sumanka, kas iztek no Sutru pagasta.
Iedzīvotāju skaits uz 1989.gada 12 janvāri (skaitīšana) - 749, no kuriem latvieši 75,2%, krievi 20,8%, baltkrievi 1,3%, ukraiņi 1,1%, poļi 0,9%, lietuvieši 0,1%, citu tautību 0,6%.
Iedzīvotāju skaits uz 1993.gada 1.I-831, uz 1994.gada 1.I-821, uz 1995.gada 1.I-802, uz 1996.g1.I-826.
Pagastā darbojas Sutru pamatskola un kultūras nams, Sutru un Rauniešu bibliotēkas, feldšeru un vecmāšu punkti, pasta nodaļas. Pagastā ir Znotiņu katoļu baznīca (1926), kurā atrodas 2 mākslas pieminekļi, un Kauparnieku, Rauniešu, Sutru, Šultes un Tiltavas kapsētas.
Tautas celtniecības pieminekļi ir zemnieku sēta šultēs (19.gs.).
Sutru pagastam ir kopēja vēsture ar agrāko Vārkavas pagastu.
Sutru pagasts sākotnēji saucās par Rauniešu pagastu ar administratīvo centru Rauniešu ciemā, kas atrodas Feimankas kreisajā krastā. 1991. gadā Rauniešu pagasts tika pārdēvēts par Sutru pagastu un tā administratīvais centrs tika pārcelts uz Sutru ciemu. Raunieši līdz 1930. gadiem saucās par Reutovu (no muižnieka Reuta uzvārda). 19.gs. beigās Reutovas muižas centru nopirka Jānis Rinkins (1859.19.I-1931.3.III), kurš dzimis Cēsu apriņķa Raunā. Tāpēc laikam arī šī zemnieka pēcteči Reutovu pārdēvēja par Rauniešiem.