Diskusijā noskaidrojām savu klasesbiedru viedokļus. Viens no apspriestajiem jautājumiem bija Kalaallit Partiiat partijas kompetence. Mūsu starpā izveidojās secinājums, ka partija rīkojās ļoti krasi un neapdomāti. Ar skaļiem saukļiem tika piesaistīta vēlētāju uzmanība, tika solītas vienlīdzīgas algas un uzsvērts nacionālo iedzīvotāju vajadzību svarīgums. Bet visiem šiem solījumiem nebija īsta plāna. Īstenībā nav grūti vilkt paralēles ar līdzīgām situācijām mūsdienās. Kāda tauta vai iedzīvotāju grupa ir nokaitināta par savu zemo dzīves līmeni un tādēļ vaino iebraucējus, uzskatot, ka ja to nebūtu, viņiem klātos daudz labāk. Tomēr netiek ņemts vērā tas, ka firmām, kas ceļ šo cilvēku dzīves apstākļus ir nepieciešami speciālisti. Tie ir pamati pašai ekonomikai; ja ir pieprasījums vajadzīgs lai kāds to apmierinātu. Ja paši vietējie to nevar un iebraucēji ir labāk kvalificēti, nevar vainot uzņēmumus par labāko specialistu izvēli. Partijas pārstāvjiem droši vien bija labi nolūki un nevar viņus nosodīt par to, ka viņi ir savas zemes patrioti, bet pirms runā- labāk apdomā! Uzvarējuši vēlēšanās, viņi bija spiesti īstenot savus solījumus, un tikai vēlāk tika apjaustas viņu darbības īstās sekas. Tomēr partija nevar būt vienīgā vainojamā, viņiem nebūtu varas, ja tos neievēlētu paši iedzīvotāji. Viņi nesaprata, ka rok bedri paši sev.
       Vēl viena no problēmām, ko mēs apspriedām bija- kā noteikt, kuri īsti ir pelnījuši pamest valsti. Piemēram, Nils, jā viņš pēc tautības nebija grenlandietis, bet tur viņs bija dzīvojis visu savu dzīvi. Viņa darbs, draudzene, viss atradās šajā valstī, viņs pat saprata viņu valodu. Likt viņam aizbraukt likās nežēlīgi. Nils droši vien nebija vienīgais šāds izņēmums. Ko darīt vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri, iespējams, jau iegādājušies īpašumus, uzaudzinājuši ģimeni? Viņi būtu spiesti visu pamest.
       Mūsu diskusijas noslēgumā mēs apspriedām Nila lūguma ētiskumu. Neviens nejutās labi zinot, ka stāsta galvenās varones lēmumu- pamest dzimteni, kaut vai tika nedaudz, ir ietekmējis Nila lūgums viņai doties kopā ar viņu. No viņa puses tas bija ļoti savtīgi, un mēs visi nonācām pie kopīga secinājuma, ka, ja tu pieņem tik nozīmīgu lēmumu, tam nevajadzētu būt citu cilvēku dēļ, bet tikai sevis paša.
       Diskusija bija jauka pārmaiņa jau ierastajā mācību stundu rutīnā. Man liekas, visi izbaudīja iespēju izteikties, kaut gan no sākuma sarunu biedri bija diez gan kūtri noskaņoti. Sarunu tēma nebija pārāk sarežģīta un problēmas bija viegli saskatāmas. Manuprāt, ieraugot šādi aprakstītu situāciju, melns uz balta, viss liekas vienkārši , ļaundari viegli pamanāmi un pareizie lēmumi viegli pieņemami, bet tajā pašā laikā, var saprast, ka šīs pašas kļūdas tiek pieļautas mūsdienu sabiedrībā.

Santa Prikule, 12.klases skolniece