Ārdavas pamatskolas vēsture.

No Latvijas valsts vēstures arhīva ir izsniegta izziņa par skolas dibināšanas gadu.

Arhīva fonda “Izglītības ministrijas skolu departamenta” dokumentos 1937.gada ziņās redzams, ka 1921.gada rudenī Daugavpils apriņķa Jasmuižas (vēl Aizkalnes pagasta) Novinku sādžā atklāta pamatskola.

1922.gadā minētā skola pārcelta uz Jezufinovas muižu, un ar Daugavpils apriņķa skolu valdes 1928.gada 24.augusta lēmumu pārveidota par sešklasīgu pamatskolu.

1935.gada 2.februārī, Daugavpils apriņķa Jasmuižas (vēl Aizkalnes pagasta) Jezufinovas sešklasīgā pamatskola pārdēvēta par ārdavas sešklasīgo pamatskolu.

Arī pašlaik Ārdavas pamatskola atrodas senajā Jezufinovas muižas pils ēkā, kura uzcelta 1860. – 1863.gadā.

Muižā līdz 1922.gadam ir valdījis muižnieks Mols un viņa bērni.

No 1922.gada Jezufinovas sešklasīgajā pamatskolā varēja mācīties zemnieku un strādnieku bērni. Mācības notika latviešu valodā. Skolā mācījās 60 – 65 bērni, strādāja 3 – 4 skolotāji.

Kā vienu no pirmajiem skolas vadītājiem uzskata Helēnu Odeiko (1934.gadā).

Izņemot komunistu okupācijas gadu (1940. – 1941.) šo amatu viņa pildīja līdz dzimtās zemes atstāšanai. Helēna Odeiko nodibināja un vadīja Mazpulku nodaļu, kas darbojās ar labiem panākumiem un deva skolas audzēkņiem daudzas praktiskas zināšanas, kuras noderēja viņu turpmākajā dzīvē.

1950.gadā Helēna Odeiko aizbrauca uz Amerikas Savienotajām valstīm un apmetās uz dzīvi Indianapolē.

Šeit viņa aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē – Latviešu Katoļu biedrībā, dziedāja latviešu biedrības korī.

1941.gadā vācu okupācijas laikā Ārdavas sešklasīgā skola pārgāja uz septiņgadīgo skolu sistēmu.

1942./43.m.g. Ārdavas skola tika sadalīta pa zemnieku mājām, jo skolas telpas aiznēma vācu karaspēks.

1944.gada rudenī, uzsākot darbu jau padomju skolai, bija jāpieliek daudz pūļu, lai savestu skolu kārtībā pēc kara.

Skolai bija izsisti logi, izlauztas durvis, telpās valdīja netīrība.

Par skolas direktoru tika iecelts Andrejs Bicāns. No 1944.gada rudens skola saucās Ārdavas nepilna vidusskola. Bija atvērta krievu klase. Skolā strādāja skolotāji Baško, Soms, Volonte, Lāce, Valaine, Grebeža. Andreja Bicāns skolā par direktoru nostrādāja līdz 1948.gadam.

1948.gada 1.decembrī par skolas direktoru stājās Mihailovs Sofronijs. Par skolas direktoru viņš strādāja līdz 1952.gada augustam.

Skolas izmēģinājuma lauciņam pamats likts 1948./1949.m.g., kura lielums sākumā bija tikai 300 m ². Par lauciņa vadītāju bija skolotāja Beitāne, vēlāk darbu pārņēma Ārdavas pamatskolas bijusī skolniece, tajā laikā jau bioloģijas skolotāja Br. Valaine. Lauciņā tika iestādītas ābeles, ogilāji, neskaitāmi daudz puķu. Vairākus gadus pēc kārtas skola rajona izmēģinājumu lauciņu skatē ieņēma pirmo vietu.

Mūsu skolā ir mainījušies 15 direktori:

Andrejs Bicāns 1944. – 1948.gadam

Sofronijs Mihailovs 1948. O1.08. – 1952.gadam, augustam

Meikuls Dimarovs 1952.20.08. – 1959.15.08.

Olga Averjanova 1959.15.08. – 1961.14.08.

Alberts Livdāns 1961.14.08. – 1966.16.08.

Vasīlijs Osipovs 1966.16.08. – 1969.14.04.

Vera Grebeža (direktora vietniece) 1969.14.04. – 1969.31.08.

Alberts Livdāns 1969.31.08. – 1978.04.09.

Valentīna Mičāne 1978.04.09. – 1981.g. augustam

Ināra Miglāne 1981.g augusts – 1983.g. janvāris

Edgars Kudiņš 1983.28.01. – 1985.23.08.

Artūrs Bičols 1985.23.08. – 1986.29.04.

Valentīna Latkovska 1986.29.04. – 1992.01.07.

Elvīra Arnicāne 1992.01.07. – 1996.01.07.

Žanna Latkovska 1996.01.07. – strādā pašlaik.

Par mācību dalās vadītāju daudzus gadus strādā Tatjana Volkova.