Tagadējai Aglonas Katoļu ģimnāzijai ir bagāta priekšvēsture.
Nodibinoties Latvijas valstij, Latgales garīgajā centrā Aglonā, pateicoties
arhibīskapa A. Springoviča pūlēm, 1921.g.5.novembrī vecajā klosterī uzsāka
darbību vīriešu reālģimnāzija, kuras direktors līdz 1923.g. bija Sīmanis Žulpo.
1921.g. 27.novembrī tika iesvētīta cita koka ēka, uz kuru klases tika pārvietotas
1922.gadā, un tā tika izmantota līdz 1929.gadam. No 1923.g. līdz 1929.g. par skolas
direktoru bija Nikodēms Rancāns.
1926.g. pēc Izglītības ministrijas izdotā rīkojuma visas reālģimnāzijas, tai
skaitā arī Aglonas, tika pārdēvētas par ģimnāzijām.
Telpas, kuras skola izmantoja pirmajos gados, kļuva par šauru un pēc arhitekta
Blankenburga projekta 1927.gadā sāka būvēt četrstāvu mūra ēku, kuru sāka izmantot
jau 1929.gadā. Tajā bija paredzētas 500 vietas audzēkņiem un 300 vietas internātā.
1940.gada 30.septembrī, kad padomju vara slēdza skolu un lika atbrīvot telpas, par
Aglonas vīriešu ģimnāzijas direktoru strādāja Aloizs Broks.
No 1941-1944. gadam ēkas telpās paralēli pastāvēja vispārizglītojošā valsts
vidusskola un lauksaimniecības skola.
Pēc kara skola uzsāka darbu kā vispārizglītojošā skola.
No 1956. gada 5.septembra tā sāka darboties kā Aglonas internātskola.
1978.g. ar LPSR MK un LPK CK lēmumu skola tika reorganizēta par skolu bērniem-
bāreņiem un bērniem, kas palikuši bez vecāku aizbildniecības. Tā turpināja
darboties līdz 1992.g. 1. septembrim. Turpmāk tā tika pārdēvēta par
internātģimnāziju.
Bija pagājuši 55 gadi, kopš padomju vara konfiscēja baznīcai Aglonas vīriešu
ģimnāziju, un 1995.g.21.septembrī valsts ar īpašu Ministru kabineta akceptētu
Vienošanās aktu skolu atkal atdod baznīcai. Aglonas internātģimnāzija Aglonas
bazilikai piederošo īpašumu izmantoja līdz 1999.g.15.jūlijam.
1999.g. 8.septembrī mācību gadu skolas telpās uzsāk Aglonas Katoļu
ģimnāzija.