Projektu diena ģimnāzijā

Ievietoja Atstāt komentāruPublicēts Jaunumi

Šogad zinātniskās pētniecības darbu (ZPD) un projektu darbu izstrāde lielākoties notika, strādājot attālināti, un prezentēti tie tika tiešsaistē. Objektīvu apstākļu dēļ daži ģimnāzisti savus darbus vēl nevarēja demonstrēt un prezentēt 20.janvārī – noslēdzošajā projektu dienā.

Bet vairākiem, kuri to šajā dienā darīja, darbi bija izstrādāti ļoti pārdomāti un izraisīja klausītāju interesi. Tāds bija 7.D klases puišu Aigara Teilāna un Dāvja Krūmiņa projekta darbs ” 7.D klases uztura un fizisko aktivitāšu piramīdas” (darba vadītāja Aina Leikuce). 7.D klases skolnieces Ramona Dārta Ivdre, Agija Anspoka, Elīna Teilāne izstrādāja projekta darbu “Rīta paradumi produktīvai dienai” (darba vadītāja Sintija Ančeva), kur pētīja gan citu jauniešu rīta paradumus, gan izvērtēja savējos, kā arī ieteica rīta aktivitātes, lai padarītu kopējo dienu produktīvāku un darbīgāku. Meitenes uzfilmēja video ar 6 vingrinājumiem, kurus iesaka veikt arī citiem no rīta! Katrīna Haritonova un Sanita Ulpe no 7.D pētīja to, cik dažādi mēs esam, un veica projekta darbu “Temperamenta tipi manā ģimenē” (darba vadītāja Sintija Ančeva), kur gan pašas, gan citi ģimenes locekļi pildīja H.Aizenka testu, tad iegūtie dati tika salīdzināti un tika mēģināts saprast, kāpēc ar kādu ģimenes locekli veidojas labākas attiecības un ar kādu grūtāk saprasties. 7.D klases skolēni Kristers Šņepsts un Katrīna Šņepste izstrādāja projektu par tēmu “Kā top 3D dizaina izstrādājums, kura ierosmes avots ir viena no dotajām sastāvdaļām” (darba vadītājs Guntis Tjarvja). Tika uzmodelēts raķetes palaišanas vietas 3D modelis programmā TinkerCad. Izstrādājot projektu, skolēni attīstīja ne tikai prasmes 3D objektu modelēšanā, bet arī pilnveidoja sadarbības prasmes un apguva dizaina procesa plānošanas posmus.

8.D klasē interesantu projektu ”Papīra ražošana arī no makulatūras” (darba vadītāja Valentīna Pastare) izstrādāja skolnieces  Viktorija Ivaņnikova  un Enija Rumaka. Meitenes izpētīja literatūru par papīra veidiem, ražošanu Līgatnes papīrfabrikā, atspoguļoja to prezentācijā, un arī pašas mājas apstākļos ieguva papīru no avīzēm.

9.D klases meitenes Ieva Apšeniece, Lorita Ūzuliņa, Diāna Petroviča, Sofja Kirillova, Anastasija Skorodihina, Beāte-Beatrise Čodare veica teicamu projekta darbu ”JPVĢ avīzes veidošana” (darba vadītāja Ingūna Patmalniece). Ar meiteņu izveidoto avīzes eksemplāru var iepazīties JEPVĢ mājas lapā. Projektu darbā “Izglītības attīstība Preiļos” (darba vadītāja Ināra Krusta) nopietnu pētniecību veica Laine Līga Elste, Viktorija Isajeva, Sofija Vilcāne no 9.D klases.

10.klases ģimnāzisti savus projekta darbus izstrādās, apgūstot padziļinātos kursus turpmākajos gados.

11.klases ģimnāzistiem bija ļoti apjomīgs uzdevums, kas bija jāveic ne tikai projektu dienās, jo zinātniskās pētniecības darbam dažkārt nepieciešams sākt pētījumu jau vasaras brīvdienās. Teicami un izcili izstrādātie ZPD tika izvirzīti dalībai reģionālajā ZPD konferencē Daugavpils Universitātē. Šogad tādi ir trīs. Viens no tiem ir Ievas Poplavskas no 11.D  klases ZPD “Latvijas darba tirgus perspektīvas Covid-19 ietekmē” (darba vadītāja Zenta Juranča). Darbā analizēts Latvijas darba tirgus, darba spēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstība, nodarbinātība pa nozarēm, Covid-19 radītās sekas un iespaidi uz nākotnes darba tirgu. Meitene patstāvīgi apguva šo ekonomikas priekšmeta daļu, darbu veica ļoti sistemātiski un atbildīgi. 11.D klases ģimnāzists Raivis Luriņš izstrādāja ZPD “Jauniešu paradumi informācijas publiskošanā sociālajos tīklos ” (darba vadītāja Sintija Ančeva), kur viens no pētījuma daļas interesantākajiem un nozīmīgākajiem jautājumiem bija par to, ko jaunieši būtu gatavi izdarīt par šokolādes batoniņu. Darba mērķis bija izpētīt jauniešu datu publiskošanas ieradumus un ar tiem saistītos riskus, kā arī izstrādāt priekšlikumus risku ietekmes mazināšanai. Dinārs Kemzāns no 11.D klases veica pētījumu par tēmu “Sensoru precizitātes ietekme uz mini sumo robotu darbību” (darba vadītājs Juris Erts). Viens no galvenajiem darba uzdevumiem bija izveidot izpētes staciju un izpētīt, kā sensori spēj noteikt attālumu līdz izpētes stacijas plāksnei atkarībā no leņķa, plāksnes virskārtas materiāla, attāluma līdz plāksnei.

12.klases skolēnu lielākā daļa savus projekta darbus realizēs vasaras sākumā, jo to tēma ir saistīta ar izlaiduma svētkiem. Nikola Djubina no 12.V savu darbu ”Plogings – vairāk nekā skrējiens” (darba vadītāja Aina Leikuce) realizēja jau rudenī, taču tā prezentēšana projektu dienā izraisīja interesi kā jauns, nebijis, interesants un jēgpilns pasākums. Vairāk par to var izlasīt ģimnāzijas mājas lapā.

Paldies visiem ģimnāzistiem un darbu vadītājiem par neatlaidību, sapratni, savstarpēju atbalstu šajos sarežģītajos apstākļos!

Anita Lazdāne, direktores vietniece metodiskajā darbā

Aicinām pieteikties 2021./2022. mācību gada Vītolu fonda administrētajām stipendijām

Ievietoja Atstāt komentāruPublicēts Jaunumi

Vidusskolu, ģimnāziju 12. klašu skolēni un vidējo profesionālo izglītības iestāžu absolventi no 1. februāra līdz 1. martam var pieteikties Vītolu fonda administrētajām stipendijām 2021./2022. mācību gadam, kas paredzētas Latvijas augstskolās studējošiem jauniešiem.

Lai pretendētu uz kādu no stipendijām, kandidāta vidējai atzīmei jābūt 7,5 balles un augstākai, kā arī jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: bārenis, audzina viens no vecākiem, ir no daudzbērnu ģimenes, apgrūtināti materiālie un sociālie apstākļi, sasniegumi mācību olimpiādēs.

Lai pieteiktos stipendijām, kandidātam jāaizpilda pieteikuma anketa Vītolu fonda mājaslapā www.vitolufonds.lv. Stipendiju apmērs – sākot no 1500-2500 EUR mācību gadā. Fonda ziedotāji nosaka, kurai nozarei stipendiju vēlas piešķirt un cik liela summa stipendijā tiks izmaksāta.

Vītolu fonds administrē vairāk kā 200 Latvijas uzņēmumu, organizāciju, fondu, privātpersonu ziedojumus no Latvijas, Amerikas Savienotajām valstīm, Lielbritānijas, Kanādas, Austrālijas, Venecuēlas, Horvātijas, Vācijas un Zviedrijas. Šajā mācību gadā ar stipendiju atbalstu studē 725 jaunieši, stipendijās izmaksāsim vairāk nekā 1,4 milj. eiro. Kopš 2002. gada stipendiju ir saņēmuši vairāk nekā 4000 jauniešu. Daļa no viņiem ir atgriezušies fondā kā ziedotāji, īstenojot fonda vēlējumu: “Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem.”

Elektroniskās anketas (www.vitolufonds.lv) aizpildīšanas termiņš: 01.02.2021.–01.03.2021. Ja ir radušies papildus jautājumi, kandidāti aicināti sazināties ar Vītolu fondu, rakstot uz e-pastu info@vitolufonds.lv.

Vītolu fonds, www.vitolufonds.lv 

Vācu valodas konkursā 1. vieta JEPVĢ skolēniem

Ievietoja Atstāt komentāruPublicēts Jaunumi

Decembrī mēs, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 7.d klases skolēni Kristers Šņepsts un Ramona Dārta Ivdre, piedalījāmies vācu valodas konkursā “Mein/Unser Weihnachtsmärchen”, kurā bija jāuzfilmē video par savu Ziemassvētku pasaku. Konkursā tika iesniegti 20 darbi gan no Latvijas, gan Igaunijas, bet 7. – 9. klašu grupā bija deviņu darbu konkurence. Žūrija par labāko atzina tieši preiliešu radīto video, kura galvenā doma bija par Ziemassvētku patieso nozīmi.

Kā atzina Kristers, konkurss nebija viegls, tomēr sadarbojoties iznāca sasniegt augstu līmeni. Šis bija mans pirmais vācu valodas konkurss. Neskatoties uz to, mums ar klasesbiedreni Ramonu veicās ļoti labi. No sākuma bija grūti izdomāt, ko tieši mēs taisīsim. Beigās izdomājām, ka taisīsim video teātri par kaķiem un patieso Ziemassvētku nozīmi. Tad process aizgāja raiti uz priekšu. Manuprāt, visgrūtāk bija izdomāt scenāriju un iztulkot to vācu valodā, jo šis ir tikai otrais gads, kopš mācāmies šo svešvalodu. Protams, darbu arī apgrūtināja karantīnas apstākļi, jo es ar Ramonu un skolotāju nevarēju satikties klātienē, bet, neskatoties uz to, video tomēr iznāca ļoti labs. Turklāt uzlabojām savas spējas darboties attālināti, kā arī papildinājām zināšanas, uzlabojām izrunu vācu valodā.

Ramona stāsta, ka viņai paticis gan sadarboties kopā, gan izvēlētie stāsta varoņi un video ideja. Protams, strādājot klātienē, būtu papildus iespējas un varbūt vēl kas interesantāks izdomāts, bet tāpat galarezultāts patīk. Prieks par 1.vietu! Labprāt piedalītos vēl kādos konkursos!

Sakām lielu paldies mūsu vācu valodas skolotājai Anita Lazdānei par padomiem, palīdzību, apgūstot vācu valodas gramatiku un izrunu, kā arī par paļaušanos uz mūsu darbu, strādājot tikai attālinātā režīmā!

Kristers Šņepsts un Ramona Dārta Ivdre, JEPVĢ 7.d klases skolēni

JEPVĢ reģionālā pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra aktivitātes 2020. gadā

Ievietoja Atstāt komentāruPublicēts Jaunumi

JEPVĢ reģionālajā pedagogu tālākizglītības un metodiskajā centrā 2020.gadā tika izstrādātas 4 pedagogu profesionālās kompetences pilnveides A programmas, kurās piedalījās kopskaitā 112 pedagogi. Septembra sākumā 2 grupas apguva programmu Noderīga personalizēta atgriezeniskā saite skolēnu individuālo kompetenču attīstībai un  mācību snieguma uzlabošanai” 8 stundu apjomā.  Kursos piedalījās 62 pedagogi no Aglonas, Līvānu, Preiļu, Riebiņu, Vārkavas novadiem, tos vadīja lektore Skaidrīte Ūzuliņa,  Preiļu novada Izglītības pārvaldes vispārizglītojošo skolu un metodiskā darba speciāliste. Dabaszinātņu jomas skolotājiem no iepriekš minētajiem novadiem bija iespēja piedalīties pedagogu profesionālās kompetences pilnveides  programmā tiešsaistē “Mācību satura plānošana un īstenošana dabaszinātņu mācību priekšmetos”. Programmas vadītāja JEPVĢ ķīmijas skolotāja un novadu apvienības dabaszinātņu jomas koordinatore Valentīna Pastare, lektors Skola2030 vecākais eksperts Mihails Basmanovs. Savukārt svešvalodu skolotāji tiešsaistē apguva tēmu Komplekss sasniedzamais rezultāts un vērtēšanas plānošana skolēna mācīšanās atbalstam, kuru izklāstīja lektore Skola2030 vecākā eksperte Agita Ozoliņa, programmmas vadītāja JEPVĢ direktores vietniece metodiskajā darbā Anita Lazdāne.

Nodrošinot valsts ģimnāzijas cilvēkresursu profesionālās kompetences paaugstināšanu,  JEPVĢ pedagogi apguva programmu Pašvadītas mācīšanās pieeja”, ko tiešsaistē vadīja Edmunds Vanags, LU doktorants, Psiholoģijas nodaļas lektors.

JEPVĢ bibliotēkā ir iegādāti aktuāli digitālie mācību līdzekļu no SIA Globuss A.

Anita Lazdāne, JEPVĢ direktores vietniece metodiskajā darbā

Barikādēm – 30

Ievietoja Atstāt komentāruPublicēts Jaunumi

13.janvārī JEPVĢ 10.klases skolēni tiešsaistē piedalījās Barikāžu trīsdesmitgadei veltītā konferencē “X stunda. Barikādēm 30”.

Ir pagājuši 30 gadi, kopš Latvijas pilsoņi stājās pretī militārajām akcijām un neatkarības pretiniekiem, lai aizstāvētu mūsu valsts brīvību. Barikādes dalībniekos atdzīvināja patriotiskumu, īstās sajūtas par savu Latviju. Nekas viņiem nevarēja stāties ceļā. Tās norisinājās ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Barikāžu uzdevums bija parādīt pretiniekiem, ka arī bez ieročiem viņi var aizsargāt sev svarīgo.

Šajā tiešsaistē  dzirdējām par konkrētām situācijām, sapratām, ka laiki nebija viegli, cīnīties vajadzēja roku rokā. Šādi “pasākumi” mudina cilvēkus sadarboties, salikt galvas kopā un paveikt nepieveicamo. Katram barikādes asociējas ar kaut ko citu: kādam ar lieliem cilvēku pulkiem, citam ar gāzmasku un radio. Katram savs pārdzīvojums –  tas ir nenoliedzami.

Mūsu valsts prezidents Egils Levits akceptēja, ka barikādes simbolizē mūsu gribu aizsargāt valsti. Latvija var paļauties uz NATO, ES un arī uz savu tautu. Mums neieciešama spēja pareizi saredzēt apkārt notiekošo. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atgādināja, ka nevardarbīgajā pretošanās kustībā tauta parādīja gudrību, varonību un tālredzību. Barikādes bija dziļš iekšējais cilvēku spēks un savas zemes mīlestība. Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš norādīja, ka tikai kopā mēs esam spēks, jo atsevišķi mūs var salauzt. Barikādēs mēs apvienojāmies un salauzām pretiniekus. Kultūras ministrs Nauris Puntulis atzīmēja, ka stipra tauta var pastāvēt tikai tad, ja tai ir stipra atmiņa. Barikāžu dalībnieki dalījās savās atmiņās un aicināja sargāt savas valsts neatkarību un  tās vērtības. Mēs katrs esam atbildīgs par savu valsti, un tikai visi kopā esam spēks, tāpēc Barikāžu laiks ir jāiegravē mūsu atmiņās.

Mēs, 21.gadsimta jaunieši, nevaram pat iedomāties, ko tādā situācijā darītu. Gan jau nobītos un pat nevarētu saņemties, lai stātos pretī tik lielam spēkam un agresijai. Tāpēc mēs apbrīnojam cilvēkus, kas sevi nežēloja, lai pasargātu savu valsti un cits citu. Noliecam galvas, godinot viņu drošsirdību un varonību.

Linda Indrikova un Agita Kotāne, 10.kl. audzēknes